Andersons Edgars

Edgars Andersons (1920-1989) – vēsturnieks.

Dzimis 1920. gada 17. jūnijā Tukumā. 1943. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu. 1944. gadā izbraucis uz Vāciju. No 1945. līdz 1949. gadam bijis mācību lietu pārzinis un lektors Vircburgas Tautas augstskolā, no 1946. līdz 1949. gadam studējis doktorantūrā Vircburgas universitātē. 1949. gadā emigrējis uz ASV. Pasniedzējs Leikforestas koledžā. 1956. gadā ieguvis Dr.phil. grādu Čikāgas universitātē ar promocijas darbu "The Curonians and the Vestindies". 1957. gadā kļuvis par profesoru Sanhosē universitātē. Papildus tam lasīja neskaitāmas vieslekcijas un lekciju ciklus citās universitātēs un zinātniskas organizācijās. Pētījis galvenokārt Austrumeiropas, Ziemeļeiropas un Karību jūras baseina vēsturi. Kopš 1969. gada Livingstona universitātes goda profesors. Sieva Ligita, dēls Filips. Miris 1989. gada 5. jūlijā Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV.

Bibliogrāfija:

• Andersons E. Latvijas vēsture 1914.-1920. - Daugava: Stokholmā, 1967.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 236. lpp.
• Šteimans, J. Edgars Andersons un Arveds Švābe. / Latvijas Vēstures pētnieki. - Saule: Daugavpils, 1997.