Anfantēns Bartelemejs Prospērs
Bartelemī Prospers Anfantēns (Barthélemy Prosper Enfantin, 1796-1864) – domātājs, apgaismotājs, utopists, publicists.
Dzimis 1796. gada 8. februārī Parīzē, banķiera ģimenē. Mācījies licejā, bet 1813. gadā absolvējis Politahnisko augstskolu (École polytechnique). Kļuva par vīnu vairumtirgotāju. Grāfa Sensimona skolnieks un ideju sekotājs. Pēc Sensimona nāves 1825. gadā kļuva par tā sekotāju līderi. Savā muižā Menimoltānā, netālu mo Parīzes, 1831. gadā izveidoja kopienu, kurā centās realizēt kopīgā darba, brīvās mīlestības un ezoterikas idejas. 1832. gadā par izvirtības veicināšanu stājās tiesas priekšā un tika notiesāts uz gadu ieslodzījumā, bet kopiena likvidēta. Pēc atbrīvošanas devās uz Ēģipti piedalīties Suecas kanāla tapšanas projektā, izveidoja īslaicīgu sensimonistu kopienu. Pēc atgriešanās Francijā bijis Parīzes-Lionas dzelzceļa direktors. Miris 1864. gada 31. augustā.
Bibliogrāfija:
- Doctrine de Saint-Simon (1830)
- Economie politique et politique Saint-Simonienne (1831)
- Correspondance politique (1835–1840)
- Corresp. philos. et religieuse (1843–1845)
- La Vie eternelle passee, presente, future (1861)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 246. lpp.
- Anita Stašulāne. Ezotērisms un politika: teosofija. // Via Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāls, 2 (2009). - Rēzeknes Augstskola: Rēzekne, 2009. ISSN 1691-5569
