Heraldiskais vairogs
No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 12. decembris, plkst. 10.06, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Vairogs – heraldikā ģerboņa centrālais objekts, kurā tiek ievietotas ģerboņa figūras. Heraldiskā vairoga forma līdz XVI gs. mainījās līdzi ar kaujas vairoga izskatu, bet pēc tam kad vairogs pārstāja kalpot kā bruņojuma veids, turpināja attīstīties līdzi dizaina novitātēm un dominējošajiem mākslas stiliem kultūrā (baroks, manierisms, ampīrs, rokoko, jūgends u.c.).
Vairogu pamattipi:
- Senākā heraldiskā vairoga forma ir t.s. skandināvu jeb normaņu vairogs, kam ir vertikāli neproporcionāli izstieptas lāses forma ar smailo galu uz leju.
- XIII gs. sākumā parādījās t.s. gotiskais vairogs, kas daļēji saglabāja normaņu vairoga formu, tikai bija ne tik izstiepts, un ar horizontāli nošķeltu augšējo malu.
- XIV gs. ģerboņos sāka dominēt t.s. vecfranču vairogs, kas no iepriekšējā atšķīrās ar neizliektu sānu augšējo daļu (vairoga sāni no augšmalas ir perpendikulāri tai, zemāk sākot tikai liekumu uz centru).
- XIV gs. beigās parādījās t.s. spāņu vairogs, ar taisnstūra augšdaļu, paralēliem sāniem un pusapļa apakšdaļu. XV gs. otrajā pusē spāņu tipa vairogi dažkārt ieguva dinamisku, izliektu plakni ar apaļu izgriezumu sānā turnīra pīķa balstīšanai.
- No spāņu tipa vairoga formas XV-XVI gs. atvasinājās jauna taisnstūra vairoga forma - tarče (fr. Targe, vāc. Tartsche) - specifisks turnīra vairogs, ko heraldikā vienmēr attēlo sagāztu slīpi pa diognāli.
- Kopš XV gs. heraldikā sāka izmantot (Anglijas karalistē, Nīderlandes savienotajās provincēs, Francijas karalistē) arī t.s. dāmu vairogus (angl. lozenge), kam bija vairāk vai mazāk vertikāli izstiepta romba forma.
- No tarčes tipa vairoga formas XVII gs. atvasinājās t.s. poļu vairogs, kam simetrijas labad pīķa turētājrobs bija izgrieztas arī otrā sānā, vai pat manierisma stilā šādi robi bija vairāki.
- Renesanses laika Itālijas zemēs heraldikā parādījās t.s. kartuša jeb itāļu vairogs, - dažādi, atkarībā no autora fantāzijas un mākslas tendencēm konkrētajā laikā, deformēta apļa vai ovāla forma, kuru ierāmē greznas volūtas.
- XVIII gs. parādījās (vispirms Anglijas karalistē) stilizētas viduslaiku vairogu formas - t.s. angļu vairogi, - kuras dominēja XIX-XX gs.
- Kontinentā kopš XVIII gs. populārs kļuva t.s. franču vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un lejup vērstu vidussmaili.
- XIX gs. heraldikā izplatās no franču tipa vairoga atvasināta t.s. spāņu vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un līdzenu apakšējo malu.
Skat. arī: heraldiskā vairoga laukumi, heraldiskā vairoga pamatgriezumi
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007.
- Parker, James. A Glossary of Terms Used in Heraldry. Oxford: James Parker & Co., 1894 (Newton Abbot: David & Charles, 1970)
- Dennys, Rodney. The Heraldic Imagination. New York: Clarkson N. Potter, 1975
- Elvins, Mark Turnham. Cardinals and Heraldry (Illustrated by Anselm Baker, foreword by Maurice Noël Léon Couve de Murville, preface by John Brooke-Little). London: Buckland Publications, 1988
- Fairbairn, James. Fairbairn’s Crests of the Families of Great Britain & Ireland. 2v. Revised ed. New York: Heraldic Publishing Co., 1911 (New York: Bonanza Books, 1986 in 1 vol.)
- Humphery-Smith, Cecil. Ed and Augmented General Armory Two, London, Tabard Press, 1973
- Innes of Learney, Sir Thomas "Scots Heraldry" 2nd ed, Edinburgh and London: Oliver and Boyd, 1956
- Paul, James Balfour. An Ordinary of Arms Contained in the Public Register of All Arms and Bearings in Scotland. Edinburgh: W. Green & Sons, 1903
- Wagner, Sir Anthony R. Heralds of England: A History of the Office and College of Arms. London: HMSO, 1967
- Le Févre, Jean. A European Armorial: An Armorial of Knights of the Golden Fleece and 15th Century Europe. (Edited by Rosemary Pinches & Anthony Wood) * London: Heraldry Today, 1971
- Louda, Jiří and Michael Maclagan. Heraldry of the Royal Families of Europe. New York: Clarkson Potter, 1981. Reprinted as Lines of Succession (London: Orbis, 1984)
- Rietstap, Johannes B. Armorial General. The Hague: M. Nijhoff, 1904-1926 (Baltimore: Genealogical Publishing Co., 1967)
- Siebmacher, Johann. J. Siebmacher’s Grosses und Allgemeines Wappenbuch Vermehrten Auglage. Nürnberg: Von Bauer & Raspe, 1890-1901
Resursi internetā par šo tēmu
- Polijas ģerboņi (krievu val.)
- Krievijas impērijas dzimtu ģerboņu katalogs (krievu val.)
- Illustrated atlas of French and English heraldic terms
- Zībmahera ģerboņu katalogs (1605.)
- heraldikas noteikumi un ģerboņu veidošana (krievu val.)
- Bestiārijs, heraldikas atlants (krievu val.)
- The Reichs College of Princes and Counts of The Holy Roman Empire
- British Library Manuscript Collections
- Society of Genealogists
- The Royal Heraldry Society of Canada
- The Heraldry Society
- The Heraldry Society of Scotland
- The Cambridge University Heraldic & Genealogical Society