Heraldiskais vairogs

vairogu pamatformas

Vairogs – heraldikā ģerboņa centrālais objekts, kurā tiek ievietotas ģerboņa figūras un gabali. Heraldiskā vairoga forma līdz XVI gs. mainījās līdzi ar kaujas vairoga izskatu, bet pēc tam kad vairogs pārstāja kalpot kā bruņojuma veids, tā forma turpināja attīstīties līdzi dizaina novitātēm un dominējošajiem mākslas stiliem kultūrā (baroks, manierisms, ampīrs, rokoko, jūgends u.c.).

Vairoga formu pamattipi:

Senākā heraldiskā vairoga forma ir t.s. skandināvu jeb normaņu vairogs, kam ir vertikāli neproporcionāli izstieptas lāses forma ar smailo galu uz leju.
XIII gs. sākumā parādījās t.s. gotiskais vairogs, kas daļēji saglabāja normaņu vairoga formu, tikai bija ne tik izstiepts, un ar horizontāli nošķeltu augšējo malu.
XIV gs. ģerboņos sāka dominēt t.s. vecfranču vairogs, kas no iepriekšējā atšķīrās ar neizliektu sānu augšējo daļu (vairoga sāni no augšmalas ir perpendikulāri tai, zemāk sākot tikai liekumu uz centru).
XIV gs. beigās parādījās t.s. spāņu vairogs, ar taisnstūra augšdaļu, paralēliem sāniem un pusapļa apakšdaļu. XV gs. otrajā pusē spāņu tipa vairogi dažkārt ieguva dinamisku, izliektu plakni ar apaļu izgriezumu sānā turnīra pīķa balstīšanai.
No spāņu tipa vairoga formas XV-XVI gs. atvasinājās jauna taisnstūra vairoga forma - tarče (fr. Targe, vāc. Tartsche) - specifisks turnīra vairogs, ko heraldikā vienmēr attēlo sagāztu slīpi pa diognāli.
Kopš XV gs. heraldikā sāka izmantot (Anglijas karalistē, Nīderlandes savienotajās provincēs, Francijas karalistē) arī t.s. dāmu vairogus (angl. lozenge), kam bija vairāk vai mazāk vertikāli izstiepta romba forma.
No tarčes tipa vairoga formas XVII gs. atvasinājās t.s. poļu vairogs, kam simetrijas labad pīķa turētājrobs bija izgrieztas arī otrā sānā, vai pat manierisma stilā šādi robi bija vairāki.
Renesanses laika Itālijas zemēs heraldikā parādījās t.s. kartuša jeb itāļu vairogs, - dažādi, atkarībā no autora fantāzijas un mākslas tendencēm konkrētajā laikā, deformēta apļa vai ovāla forma, kuru ierāmē greznas volūtas.

XVIII gs. parādījās (vispirms Anglijas karalistē) stilizētas viduslaiku vairogu formas - t.s. angļu vairogi, - kuras dominēja XIX-XX gs.
Kontinentā kopš XVIII gs. populārs kļuva t.s. franču vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un lejup vērstu vidussmaili.
XIX gs. heraldikā izplatās no franču tipa vairoga atvasināta t.s. spāņu vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un līdzenu apakšējo malu.

Heraldikā vairoga laukums, strikti ievērojot heraldikā pieņemtos krāsu salikumus, ir heraldiskās informācijas pamatnesējs:

Satura rādītājs

1 heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti
2 skaldījumi
3 dalījumi
4 dalījumu un skaldījumu apvienojumi
5 vairoga šķēlumi
6 šķēlumu apvienojumi
7 diagonālo, vertikālo un horizontālo dalījumu apvienojumi
8 liekto un koncentrisko dalījumu veidi
9 figurālie griezumi
- 9.1 Literatūra par šo tēmu
- 9.2 Resursi internetā par šo tēmu

heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti

vairoga laukumi

Heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti: – vairoga plaknes jeb "lauka" (fr. champ, an. field, vc. Feld, kr. поле) dalījums 9 pamat- "punktos", "laukumos" jeb "vietās" (fr. point de l'écu, an. point, vc. Platz), pēc kurām nosaka heraldisko figūru un gabalu pamatizvietojumu.

Vairoga puses tiek sauktas nevis no skatītāja, bet no vairoga turētāja skatu punkta, tātad vairoga labā puse ir tā, kuru skatītājs redz kā kreiso.

Labajā pusē vertikāli esošos trīs laukumus (1, 4, 7) sauc par labajiem sāniem (fr. flanc dextre, an. dexter flank, vc. rechte Flanke, rechte vordere Seite, kr. правый край).
Pretējā pusē esošie laukumi (3, 6, 9) ir kreisie sāni (fr. flanc senestre, an. sinister flank, vc. linke Flanke, linke hintere Flanke, kr. левый край).
Trīs vidū esošie laukumi viens virs otra (2, 5, 8) kopā veido pāļa vietu (vc. Pfahlstelle, kr. место столба, в столб).
Augšējie trīs laukumi (1, 2, 3) kopā veido galvu (fr. chef, an. chief, vc. Schildhaupt, kr. глава). Galvas svarīgākais laukums ir vidējais (2), ko franču heraldikā dēvē par vidus galvu( chef du milieu) jeb galvas punktu (point du chef). Pārējie abi laukumi attiecīgi ir labais augšējais stūris (1) un kreisais augšējais stūris (3) (fr. chef dextre/senestre, an. dexter/sinester chief, vc. rechtes/linkes Obereck, kr. правая/левая сторона главы).
Trīs vidū esošie laukumi viens blakus otram (4, 5, 6) ir t.s. baļķa vieta, ko dēvē arī par sirds rindu (fr. emplacement de la fasce, vc. Herzreihe, Balkenstelle, kr. середина щита) ar labo sirds vietu (4) un kreiso sirds vietu (6) (fr. point de coeur dextre/senestre, an. dexter/sinester fess point, vc. rechte/linke Hüftestelle, kr. правая/левая сторона от сердца). Vidū esošais laukums (5) ir sirds jeb sirds vieta (fr. coeur, an. fess point, vc. Herzstelle, kr. сердце щита. Tas ir viens no svarīgākajiem vairoga laukumiem, kurā var likt t.s. sirds vairogu (fr. écu en coeur).
Trīs apakšā esošie laukumi viens blakus otram (7, 8, 9) ir pēda (fr. pointe, vc. Schildfuß, kr. оконечность). Arī tai ir labais apakšējais stūris (7) un kreisais apakšējais stūris (9) (partie dextre/senestre de la pointe, arī base de troite/de gauche, an. dextre/sinister base point, vc. rechtes/linkes Untereck, kr. правый/левый нижний угол), bet vidū esošais ir pēdas punkts (fr. point de la pointe, vc. Schildfußstelle, kr. середина оконечности).
Starp galvu un baļķa vietu vidū ir goda vieta jeb krūšu vieta (fr. point honorable, vc. Ehrenstelle vai Bruststellem kr. почетное место).
Starp baļķa vietu un pēdu vidū atrodas nabas vieta (fr. nombril, an. nombril point, vc. Nabelstelle, kr. чрево щита).

skaldījumi

Vertikāls griezums (ar vienu zobena cirtienu) jeb skaldīts (fr. parti, an. [party] per pale, vc. gespalten, kr. рассечен) – heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips, un tā iegūto gabalu nosaukumi.

Viens no vienkāršākajiem, bet vienlaikus arī cienījamākajiem vairoga aizpildīšanas veidiem. Tikai senākajām bruņniecības dzimtām ir šādi ģerboņi, jo tapuši laikā, kad varēja izvēlēties šādu atšķirības zīmi, lai uz to nebūtu jau neskaitāmi citi pretendenti. Skaldījums var būt ne tikai pa vairoga lauka vidu, bet arī vienā vai otrā lauka sānā. Daudz retāks gadījums ir dubultsāna skaldījums (fr. tiercé à deux flancs, vc. Doppelflanke). Citus lauka dalījuma veidus un gabalus rada skaldījuma atkārtošana: divreiz, trīsreiz, četrreiz, piecreiz utt.

Nepāra skaita griezumi veido heraldisko dalījumu, bet pāra – heraldisko gabalu, proti, pāli. Blazonējot griezumus, jāuzrāda, cik reizes vairoga lauks skaldīts (vācu un latviešu heraldikā min griezumu skaitu, bet franču un britu heraldikā – griezumu rezultātā iegūto laukumu skaitu). Sākot ar deviņiem griezumiem skaitu vairs nemin, bet lieto svītrots skaldījumā (franči vispārina kā palé, bet vācieši saka "svītrots": gestreift).

Pālis (fr. pal, an. pale, vc. Pfahl, kr. столб) – ja divreizējā skaldījuma gadījumā tiek izmantotas tikai divas krāsas, to sauc par "pāli". Pālis var būt novirzīts un vienu vai otru pusi kā labā sāna pālis vai kreisā sāna pālis (fr. pal sur flanc dextre/senestre, vc. rechter/linker Flankenpfahl, kr. правый/левый столб), bet britu heraldikā šādu pāli nelieto. Taču pālis bieži vien būs šaurāks, nekā vienmērīgi trīsreiz skaldīta lauka joslas.
- Pieaugot skaldījuma griezumu skaitam, sašaurinās arī pāļa platums. Sarūkot uz pusi, tas kļūst par šaurpāli (fr. vergette, an. pallet, vc. Stab, kr. узкий столб).
- Sašaurinoties vēl vairāk tas kļūst par pavedienpāli (fr. vergette, filet en pal, an. endorse, filet pal, vc. Faden, kr. нить в столб, черта в столб). Šajā formā pālis visbiežāk tiek lietots grupās. Sākot ar pieciem pāļiem, blazonējot vairs nemin to skaitu, bet saka svītrots ar pāļiem.
- Specifiskas formas ir dvīņu pālis (fr. jumelles en pal, an. pale gemel, vc. Zwillingspfahl, kr. сдвоенный столб) un trīnīšu jeb trīņu pālis (fr. tierces en pal, an. triple pale, vc. Drillingspfahl, kr. тройной столб), kas, attiecīgi, sastāv no diviem vai trim pavedienpāļiem – tie ir nešķirami un var vairogā parādīties arī atkārtoti (nejaukt ar diviem vai trim atsevišķiem pāļiem, kas nav satuvināti un ir vienmērīgi izkārtoti visā lauka platumā).
- Atraujot no vairoga augšmalas, rodas t.s. saīsinātais pālis (fr. diminué, an. couped, vc. abgekürzt, kr. отвлеченный вверху).
- Atrauts gan no vairoga augšmalas, gan apakšmalas, pālis kļūst par savrupu pāli (fr. alaisé, an. couped, vc. abgeledigt, kr. отвлеченный), bet vēl vairāk sarūkot augstumā mazākam par pusi no paša vairoga lauka augstuma, tas kļūst par atkāpušos pāli (fr. pal retrait).

dalījumi

dalījumu pamatformas

Horizontāls griezums (ar vienu zobena cirtienu) jeb dalīts (fr. coupé, an. [party] per fess, vc. geteilt, kr. пересечен) – heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips.

Tikai senākajām bruņniecības dzimtām ir šādi ģerboņi, jo tapuši laikā, kad varēja izvēlēties tik vienkāršu atšķirības zīmi, lai uz to nebūtu jau neskaitāmi citi pretendenti. Ja dalījuma griezumu paceļ augstāk vai zemāk, veidojas heraldiskie gabali. Horizontālā griezuma atkārtojumi rada līdzīgus rezultātus, kā gadījumā ar vertikālajiem skaldījumiem. Arī te minimālais atkārtojumu skaits (divi) var veidot gan dalījumu, gan heraldiskos gabalus (piemēram, līdzīgi kā ar pāli, ja ir divi dalījuma griezumi, atkarībā no krāsu un metālu izvietojuma, rezultāts var būt gan "divkāršais dalījums", gan "sija").

Galva (fr. chef, an. chief, vc. Schildhaupt, kr. глава) – vairoga lauka augšmalas josla. Sašaurināta galva tiek dēvēta par galotni (fr. comble, vc. Gipfel, kr. вершина). Ja virs galvas ir atšķirīgas krāsas josla, to dēvē par pārsegtu galvu (fr. chef surmonté [d'un comble], vc. überhöhtes Schildhaupt, kr. завершенная глава). Ja zem galvas ir atšķirīgas krāsas josla (parasti to izmanto, lai izvairītos no divu krāsu vai divu metālu saskaršanās, jeb "sašūšanas"), to dēvē par atbalstītu galvu (fr. chef soutenu, an. chief supported by a filet, vc. unterstütztes Schilhaupt, kr. подпертая глава). Šī josla var būt arī heraldiskais gabals, piemēram, kāda no sašaurinātajām sijām. Visai retos gadījumos (galvenokārt franču heraldikā) ir sastopama caurlauzta galva (fr. chef ajouré, vc. Schildhauptscharte).
Pēda (fr. champagne, an. base, vc. Schildfuß, kr. оконечность) – vairoga lauka apakšmalas josla. Sašaurinātu pēdu dēvē par terasi (fr. plaine, vc. Terrasse). Griezuma līnija var būt arī ieliekta vai izliekta.
Sija (fr. fasce, an. fess, vc. Balken, kr. пояс) – divkāršais dalījums, lietojot tikai krāsu un metālu. Tā var būt pazemināta, paaugstināta, izliekta vai ieliekta. Atkarībā no vienas virs otras izvietoto siju skaita, mainās to biezums: 1/3 no sijas platuma ir šaursija (fr. devise, an. barrulet, vc. Leiste, Stabbalken, kr. узкий пояс); 1/5 no sijas platuma ir pavediensija (fr. filet en fasce, an. filet fess, vc. Strichbalken, kr. нить, черта). Pieaugot dalījumu skaitam, blazonējot min attiecīgo griezumu skaitu, bet sākot ar 9 griezumiem – svītrots dalījumā. Ja runa ir par sijām, blazonējot min to skaitu vairogā, bet, sākot ar 5 – svītrots ar sijām. Sija var būt saīsināta vienā vai otrā galā, tā var būt arī atdalīta no vairoga malām, t.s. savrupā sija.
Reti sastopama siju forma hameidas (fr. hameydes, hamydes, vc. Hamaiden): trīs savrupas sijas, kas liktas cita virs citas, sarūkot garumā no galvas uz pēdu.

dalījumu un skaldījumu apvienojumi

dalījumu un skaldījumu pamatapvienojumu formas

Dalījumu un skaldījumu apvienojumi – heraldiskā vairoga lauka skaldījumu un dalījumu apvienojumu rezultātā iegūtie gabali.

Vienā vairogā var būt apvienoti skaldījuma un dalījuma griezieni, kas savā starpā tomēr nekrustojas, jo viens no tiem netiek veikts līdz galam. Šādu apvienojumu apzīmē kā skaldītu un pusdalītu (fr. parti micoupé, an. per pale, the dexter/sinister per fess, vc. gespalten und halbgeteilt) vai dalītu un pusskaldītu (fr. coupé miparti, an. per fess, in base per pale, vc. geteilt und halbgespalten). Blazonējot krāsas tiek nosauktas, sākot ar labo augšējo stūri un virzoties gar labo malu uz leju.

Vertikālie un horizontālie griezumi un heraldiskie gabali var tikt savienoti dažādos veidos. Vienkāršākie un izplatītākie bija galvaspālis (fr. chef-pal, an. chief and pale conjoined, vc. Schildhauptpfahl, kr. вписанный костыль), pēdaspālis (fr. pal-champagne, an. pale and base in point conjoined, vc. Schildfußpfahl) labais un kreisais galvassāns (fr. chef-flanc dextre/senestre, an. chief and pale in dexter/sinester flanc conjoined, vc. rechte/linke Schildhauptflanke), pēdassāns (fr. champagne-flanc dextre/senestre, an. point in base in dexter/sinester flanc conjoined, vc. rexhte/linke Schildfußflanke), sānasija (fr. flans dextre/senestre réuni avec la fasce, an. fess and pale in dexter/sinister flank conjoined, vc. rechter/linker Flankenbalken), sijaspālis pēdā/galvā (fr. fasce-pal en pointe / en chef, an. fess conjoined in the lower/upper edge with demi pale, vc. Krücke, kr. костыль), pāļasija (fr. pal réuni avec demi-fasce, an. pale conjoined with demi fess, vc. rechts/links Krücke, kr. обращенный вправо/лево костыль).

Vienkāršākais apvienotais dalījums ir četrdalījums (fr. écartelé, an. quarterly, vc. geviert, kr. четверочастный, разбит начетверо, расчетверенный). Katru četrdalījuma laukumu apzīmē atkarībā no tā atrašanās vietas: labajā pusē augšējais laukums ir brīvlaukums (fr. franc-quartier, an. quarter, vc. Freiviertel, kr. вольная четверть); 2) kreisajā pusē augšējais laukums ir kreisais brīvlaukums (fr. franc-quartier senestre, an. sinister quarter, vc. linke obere Vierung); divi apakšējie stūri attiecīgi ir labais pēdas brīvlaukums un kreisais pēdas brīvlaukums (fr. franc-quartier du champagne (dextre/senestre), an. quarter in (dexter/sinister), vc. (rechte/linke) untere Vierung).
Brīvlaukuma samazinātā forma ir kantons. (~1/9 no vairoga laukuma), kura atrašanās ir iespējama vienā no sešiem laukumiem. Klasiskā vieta ir labajā augšējā stūrī, kur esošais ir galvas labais kantons(fr. canton dextre du chef, an. canton in dexter chief, vc. rechtes Obereck, kr. вольная часть), kam novietojumu parasti nemaz nemin, saucot to vienkārši par "kantonu". Pārējos gadījumos jāmin, kur kantons novietots. Otra cienījamākā vieta ir galvas vidus kantonam (fr. chanton du chef, an. canton in midle chief, vc. Schildhauptscharte). Kantons kreisajā galvas malā vairs nav tik cienījams, līdzvērtīgs pārējiem laukiem. Labās malas vidū esošo dēvē par labās malas kantonu, bet pretējā pusē izvietotu, par kreisās malas kantonu. Kantons var atrasties trīs dažādās pozīcijās arī pēdā. Pēdējais variants ir kantona izvietojums vairoga sirdī: vidus četrstūris (fr. carreau en abîme, an. delf, vc. Mittel-Vierung, kr. квадрат).
Palielinot griezumu skaitu, iegūst lielāku skaitu taisnstūru un kvadrātu, kurus apzīmē pēc griezuma līniju skaita, piemēram, trīsdalījuma, t.i. 9 lauku vairogu (fr. équipolé, an. chequy of nine, vc. neun geschacht, kr. разбито надевятеро) blazonē kā: divreiz skaldīts un divreiz dalīts. Ja laukumu skaits pārsniedz 36, tad apzīmē vienkārši kā šaha dalījumu (fr. échiqueté, an. checky, vc. geschacht, kr. шахматное деление).
Samazinot vai nu dalījuma, vai skaldījuma griezumu skaitu, veidojas taisnstūri jeb jumstiņi (fr. billette, an. billet, vc. Schindel, kr. гонт). Sasniedzot četrus skaldījuma un astoņus dalījuma griezienus, piemēram, tos vairs neuzrāda bet apzīmē kā dalītu ar guļus jumstiņiem (fr. billetté couché, an. billety and counterbillety fesswise, vc. quergeschindelt, kr. гонтовидное деление)
Taisnstūru tīkla principam atbilst arī mūrējums (fr. maçonné, an. masoned, vc. gemauert, kr. мурованный). Mūrējums pieder pie tās papildinošo elementu grupas, pie kuras pieder arī damascējums un zvīņojums, bet pats rezultāts - ķieģeļu mūris, - ierindojams heraldisko figūru kategorijā.
Šādā pat veidā rodas arī heraldikā tik nozīmīga figūra kā krusts (fr. croix, an. cross, vc. Kreuz, kr. крест), kura tīrākā forma ir pāļa un sijas apvienojums. Līdzīgi kā citas figūras, arī krusts var mainīt proporcijas, piemēram, samazinot biezumu un kļūstot par pavedienkrustu (fr. filet en croix, an. cross filet, vc. Fadenkreuz, kr. узкий крест), kā arī pārtapt dvīņu pāļa un dvīņu sijas vai trīņu pāļa un trīņu sijas avienojumos; tas var būt saīsināts pie viena no galiem vai savrups.

vairoga šķēlumi

Diagonāls griezums (ar vienu zobena cirtienu) jeb šķēlums – heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips jeb, un tā iegūtie gabali. Var būt šķelts no labās (fr. tranché, an. [party] per bend, vc. schrägrechts geteilt, kr. скошен с права), vai šķelts no kreisās (fr. taillé, an. [party] per bend sinister, vc. schräglinks geteilt, kr. скошен слева).

Visvienkāršākais gabals, kas veidojas šķeļot, ir spāre. Līdzīgi kā pie pāļa vai sijas, griezumu skaits var pieaugt, bet pie deviņiem griezumiem vairs nelieto apzīmējumu "spāre", bet saka: svītrots šķēlumā no labās/kreisās.
- labā spāre (fr. bande, an. bend, vc. rechter Schrägbalken, kr. перевязь правая, перевязь справа) veidojas, divas reizes šķeļot no labā augšējā uz kreiso apakšējo stūri.
- kreisā spāre (fr. barre, an. bend sinister, vc. linker Schrägbalken, kr. перевязь леваяб перевязь слева) veidojas, divas reizes šķeļot no kreisā augšējā uz labo apakšējo stūri.
- Uz pusi šaurāka attiecīgi būs labā vai kreisā šaurspāre (fr. cotice en bande, cotice en barre, an. riband, vc. Schrägrechts-/links/-faden, kr. нить в правую/левую перевязь). 1/5 no spāres biezuma attiecīgi būs labā vai kreisā pavedienspāre. Ja viss vairoga laukums klāts ar šaurspārēm vai pavedienspārēm, tās blazonējot dēvē vienkārši par "spārēm", minot skaitu, bet neuzrādot biezumu, jo tas izriet no griezumu daudzuma. Kreisā pavedienspāre norāda uz ārlaulības izcelsmi.
Šaurspāres un pavedienspāres var pārī vai pa trīs veidot t.s. dvīņu vai trīņu gabali.
Diagonālie stūru nošķēlumi jeb slīpstūri izvietoti līdzīgi stūru brīvlaukumiem un kantoniem, taču lietoti tiek reti, jo tajos ir pārāk maz vietas figūras ievietošanai. Slīpstūris visa laukuma platumā veido slīpo galvu. Pazeminātos slīpstūrus latviešu heraldikā nemin kā atsevišķu gadījumu, bet dēvē par dalījumu ševrona veidā. Situācijā, kad vairogs tiek šķelts ar četriem slīpstūriem (fr. vêtu, an. dexter and sinister points and base points dexter and sinister, vc. vier Eckflanken, kr. облачено), iegūstam jaunu heraldisko gabalu, rombu (te gan ir nekonsekvence: četru slīpstūru radītā romba stūri pieskaras malām, bet romba kā atsevišķas figūras stūriem jābūt atrautiem no vairoga malām, taču senākajos ģerboņos tas dažkārt netiek ievērots).
Dažbrīd grūti tveramas ir atšķirības starp smailes dalījumu un smaili (fr. pointe, an. pile reversed, vc. Spitze, kr. [вписанное] острие), kur arī speciālistu vidū pastāv atšķirīgas interpretācijas. Piemēram, vācu heraldikā smaili neuzskata par šķēluma veidu, bet par heraldisko gabalu, no kā atvasina sašaurinātu smaili, ko dēvē par ķīli (Keil). Vairogs var tikt dalīts ar smaili arī apvērstā veidā - apvērstais smailes dalījums (britu heraldikā lieto tikai apvērstu smaili). Ja smailes dalījums izpildīts ar trim krāsām un metāliem, tas ir trīsdalīts ar smaili vai trīsdalīts ar apvērstu smaili . Smaile var būt arī vērsta uz vienu no vairoga malām. Latviešu heraldikā nav senu tradīciju ar smailes dalījuma atšķiršanu no smailes kā heraldiskā gabala, ne arī smailes platuma diferenciācijas.
- Vairākas smailes var savienoties pret vienu punktu, vienlaikus sašaurinoties to pamatnēm. Šo dalījuma veidu dēvē par nosmailinātu (fr. pointé, an. in point, vc. gespitz, geständert, kr. стропильно разбито) – aprakstā noteikti jānorāda vairoga pozīcija, pret kuru smailes savienojas, un dalījuma griezumu skaits.
- Saīsināta smaile tiek dēvēta par pussmaili (fr. demi-pointe, an. demi-pile reversed, vc. steigender Halbkeil, kr. укороченное острие).
Ševrons (fr. chevronel, an. chevronel, vc. Sparren, kr. стропило) veidojas, smailes veidā saduroties labajai un kreisajai spārei. Tam ir tikai viena samazinātā forma, šaurševrons. Bez tam, ševrons var būt apvērsts, paaugstināts (ja tā pamats nesākas pēdā) vai pazemināts (ja tā smaile nesasniedz vairoga augšmalu).
- Ševroni var tikt kombinēti savā starpā, kur no izplatītākajām formām jāmin dubultševrons (fr. deux chevrons accostés, an. two chevrons conjoined in fess, vc. Doppelsparren, kr. два стропила, одно подле другого), pretševrons (fr. deux chevrons appointés, an. two chevrons in counter point, vc. Gegensparren), krustotais dubultševrons (fr. deux chevrons accostés entrelacés, an. two chevrons interlaced), pītais pretševrons (fr. trois étais entrelacés, l'un renversé, an. three chevronels interlaced, one reversed, vc. Sparrenflechtgitter).

šķēlumu apvienojumi

Šķēlumu apvienojumu formas, piemēram, divu diagonālo šķēlumu apvienojums, no kuriem viens nav izpildīts līdz galam, laukums top šķelts no labās, pusšķelts no kreisās, savukārt līdz galam izpildīti divi šķēlumi dod šķērso četrdalījumu – vairoga laukums ir šķērsām četrdalīts (fr. écartelé en sautoir, an. per saltire, vc. Schräggeviert, kr. разбито косвенно начетверо). Iegūto dalījumu var aplūkot gan kopā, gan katru iegūto gabalu atsevišķi, piemēram šķērsajā četrdalījumā iegūtais augšējais trīsstūris ir trīsstūra galva (fr. chef triangulaire, an. triangle issuing from chief, vc. Winkelschildhaupt). Apvienojot vairākus labos un kreisos šķēlumus, veidojas jaunas kombinācijas. Ja šķēlumu skaits no abām pusēm vienāds, iegūst rombveida laukuma tīklu – šķērso šaha dalījumu (fr. losangé, an. lozengy, vc. gerautet, kr. ромбовидное деление), bet ja iegūtie rombi ir vertikāli izstiepti, to dēvē par vārpstiņas dalījumu (fr. fuselé, a. fusily, vc. gespindelt). Dalījumi var tikt orientēti, pieskaņojoties esošo heraldisko gabalu - pāļa, sijas, labās vai kreisās spāres, - virzienam. Ja griezumu skaits no abām pusēm nesakrīt, veidojas jaunas kompozīcijas.

Retāk sastopamas ir atsevišķi lietotas figūras jeb gabali, kas iegūti, kombinējot griezumus:

rombs (fr. losange, an. lozenge, vc. Raute, kr. ромб) – visbiežāk tiek likts pāļa virzienā, taču tas nav obligāti.
vārpstiņa (fr. fuseé, an. fusil, vc. Spindel) – neliels, izstiepts rombs.
rūts (fr. macle, an. mascle, vc. Fensterraute, kr. веретено) – rombs vai vārpstiņa ar tukšu vidu.
šķērskrusts (fr. sautoir, an. saltire, vc. Schrägkreuz, kr. Андреевский крест) - labās un kreisās spāres apvienojums. Tā sašaurināta forma ir šķērsais pavedienkrusts (fr. filet en sautoir, an. saltire filet, vc. Leistensschragen).
stīpa (fr. frette, an. fret, vc. Fensterraute, von Schragen durchflochten) – šķērsais pavedienkrusts apvienojumā ar rūti.
pinums jeb pīts (fr. fretté, an. fretty, vc. gegittert) – labo un kreiso pavedienspāru krustošana visā laukumā.
rusts (fr., an. rustre, vc. durchbohrte Raute, kr. пробитый ромб) – rombs ar caurumu vidū.

diagonālo, vertikālo un horizontālo dalījumu apvienojumi

Šādus dalījumu apvienojumus nosacīti var iedalīt vairākās grupās. Pie trīsdalījumu grupas pieder t.s. dīseles dalījums, dakšas dalījums u.c. Šo gabalu biezums labāka veidola panākšanai parasti tiek jūtami sašaurināts, attiecībā pret goda apgabalu laukumu.

dīsele (fr. pairle, an. pall, vc. Deishel, kr. вилообразный крест) – heraldiskais gabals, ko veido apvērsts ševrons kopā ar pāli.
dakša (fr. pairle renversé, an. pall reversed, vc. Göpel, kr. опрокинутый вилообразный крест) – figūra, ko veido pālis kopā ar pazeminātu ševronu.

Šiem dalījumiem var būt arī variācijas, piemēram, pāļadīsele (ar dalvā caurejošu pāli, kas turpinās līdz pēdas malai), paduse (ko veido dīsele ar pildītu augšējo trīsstūri), kā arī sarežģītākas formas, piemēram, dakšas dalījums ar skaldītu smaili u.c. Bez tam dakša, dīsele, ševrons un spāre var pastāvēt apvienojumā ar galvu, pēdu un sāniem, veidojot jaunus, tomēr reti sastopamus gabalus, piemēram, kreiso galvasspāri u.c.

Četrdalījuma un šķērsā četrdalījuma apvienojumā rodas t.s. ķīļu dalījums jeb ķīļu krusts (fr. gironné, an. gironny, vc. geständert, kr. клинчатое деление (ja dalījumu skaits lielāks par 8, to uzrāda aprakstā). Ķīļu dalījuma pamatelements ir ķīlis (fr. giron, an. gyron, vc. Ständer, kr. клин), kura izmēri atbilst vairoga dalījumam 8 laukumos, un var atrasties jebkurā no tiem.

Apvienojot vairākkārtēju skaldījumu, dalījumu un vienlaicīgu šķelšanu no labās, kreisās vai abām pusēm, iegūst trīsstūrus ar dažādu izkārtojumu. Atsevišķi ņemts, šis gabals ir trīsstūris (fr. un an. triangle, vc. Dreieck, Spickel, kr. пирамида), kas var būt gan pildīts, gan tukšu vidu.

liekto un koncentrisko dalījumu veidi

Liektie griezumi savā pamatformā - ar vienu rādiusa griezuma līniju, - tiek izmantoti tāpat kā taisnajās dalījumu šķēlumos un skaldījumos, precizējot iegūto gabalu kā "liektu". Piemēram, "liektais sāns", "liektais dubultsāns", "caurlauzta galva", "izliekta pēda" u.c. Tāpat liekti var būt diagonālie dalījumi, piemēram, "ieliektas smailes dalījums", "ieliekta smaile", "ieliekts slīpstūris", "ieliekts ševrons" u.c. Dzimtu ģerboņos gadsimtu gaitā taisnās un liektās līnijas var mainīties viena uz otru, pakļaujoties konktrētā laika grafiskajai modei, piemēram, ševronu rokoko un baroka laikmeta ģerboņos var attēlot kā liektu, bet modei pārejot, var atgriezties pie taisnas formas.

Savukārt sarežģoties griezumam, rodas jaunas formas, piemēram, ar vienu rādiusu veiktajam izkapts dalījumam (fr. fauché, vc. Mondschnitt, kr. серповидное деление) iegriežoties dziļāk pretējā laukumā, rodas potējuma griezums (fr. enté).

Viens no svarīgākajiem heraldiskajiem gabaliem, ko iegūst ar liektu griezumu, ir apmale (fr. bordure, an. border, vc. Schildrand, kr. кайма), bet atraujoties no vairoga malas, tā kļūst par iekšējo apmali (fr. orle, an. tressure, vc. Innenbord, kr. внутренняя кайма). Tā var dubultoties un tikt rotāta ar heraldiskās lilijas augšdaļu (visbiežāk Lielbritānijā un Francijā), kļūstot par trešeru (fr. trécheur, an. double tressure, vc. doppeltes Innenbord). Ja apmale ir plata, vairoga vidū veidojas laukums kā mazs vairodziņš (fr. écusson, an. inescutcheon, vc. Mittelschildchen, kr. щиток).

Apļa forma ir atkarīga no tā, ko tai jāsimbolizē (ļoti reti sastopams aplis viens pats, t.s. disks), ir plakanas (divdimensiju) vai sfēriskas. Latviešu heraldikā krāsainās sfēriskās apļveida figūras tiek dēvētas par lodēm, bet metāla apļveida figūras – par bezantiem. Franču heraldikā sfēriskajām lodēm ir arī starpvarianti, kuros izmantots gan metāls, gan krāsa: lode-bezants (besant-tourteau), bezants-lode (tourteau-besant). Lai varētu attēlā atšķirt sfēriskās lodes no plakanajiem bezantiem, lodes sfērisko formu parasti uzsver ar nelielu ēnu vai atspīdumu. Bezants ar caurumu vidū veido gredzenu (fr. annelet, an. annulet, vc. Ring, kr. кольцо), ko var dēvēt arī par apaļo apmali vai ciklamoru. Ja gredzena vidū esošajā caurumā ir cita krāsa, nekā vairoga virsmai, tas kļūst par spoguli (fr. miroir, an. mirror, vc. Spiegel).

figurālie griezumi

Griezuma mala var būt liekta, lauzīta, ar sarežģītu konfigurāciju, kuru iespējams lietot visos trijos pamatdalījumos - skaldījums, dalījums, šķēlums, - vai to kombinācijās. Daļu no tiem var piemērot tikai dalījumiem, daļu – arī heraldiskajiem gabaliem.

Vienkāršākais, taču reizē arī retākais ir pakāpes griezums, kam līdzīgs ir heraldiskais gabals – lauzta un pārbīdīta sija (tādā pašā veidā var tikt lauzts un pārbīdīts arī pāļis, labā un kreisā spāre. Turpinot pakāpienus, nonāk pie diagonālas kāpņu formas. Pakāpienu skaitam palielinoties, blazonējot jau ronā par zobojumu ar pakāpieniem (retos gadījumos to var piemērot labajai vai kreisajai spārei.

Dalījumā var veidoties arī dzeguļveida izvirzījums, t.i. dalīts ar dzeguli (fr. coupé à un creneau, an. [per fess] escartelly, vc. mit Zinne geteilt). Dzeguļus atkārtojot, veidojas dzeguļu dalījums, t.i. dalīts ar dzeguli (fr. crenelé, an. embattled, vc. Zinnenschnitt, kr. стеннозубчатый), jeb dzeguļots, norādot, augšā vai apakšā, vai no abām pusēm. Ja dzeguļu rinda vienā pusē pabīdīta par vienu fragmentu, heraldiskais gabals ir dzeguļots un pretdzeguļots. Dažkārt ģerboņos dzeguļus attēlo reālistiskā formā kā nocietinājuma mūra augšdaļu ar dzeguļiem.

Sarežģot dzeguļu griezumu, iegūst kruķu griezumu (fr. potenté, an. potenty, vc. Krückenschnitt, kr. рассечен/пересечен/скошен костыльными зубцами) un krusta griezums (fr. croisetté, an. embattled, embattlements terminating in crosslets, vc. Kreuzschnitt, kr. с крестовидными зубцами), bet dzeguļu rinda ar nosmailinātiem dzeguļiem ir smailo dzeguļu griezums (fr. crenelé fiché, palissé, an. urdy, vc. Eisenhütleinschnitt, kr. с заостренными зубцами). Citas dzeguļu griezuma variācijas ir bezdelīgastu griezums (fr. mortaisé, an. dovetailed, vc. breitzinnformig geteilt, Schwalbenschwanzschnitt), kā arī zarotais griezums jeb zarots (fr. écoté, clavelé, an. raguly, vc. Astschnitt, kr. пнистый).

Līdzīgi veidojas smaiļu griezums (fr. émanché, an. dancy, dancetty, vc. min Spitzen [geteilt, gespalten], spitzenförmig [geteilt, gespalten], kr. [остро] зубчатый), kur, atkarībā no zobu asuma, nodala zobotu un zobinātu griezumu. Zobot un zobināt var arī heraldiskos gabalus. Retumis vienu zobu pievieno kādai heraldiskajai figūrai. Ja viena no četrām pamatfigūrām, piemēram, sija ir izlauzīta ar zobiem, to dēvē par zigzagveida siju, nevis zobotu siju – no zobojuma to atšķir lielāks lauzumu solis un taisnam leņķim tuvākas zobu smailes.

Robojums var būt arī ar izliektiem vai ieliektiem pret augšu vai sāniem – tā veidojas izrobots griezums (fr. engrelé, an. engrailed, vc. ausgeschupft, kr. опрокинуто-чешуйчатое, выщербленное) vai ierobots griezums (fr. cannelé, an. invected, vc. Schuppenschnitt, eingeschupft, kr. чешуйчатое), vai attiecīgi izrobots vai ierobots heraldiskais gabals. Izmantojot vairākus radiusus, iegūst izliekti ieliektu griezumu, kas piemērojams jebkuram no pamatdalījumiem kā arī daudziem heraldiskajiem gabaliem. Tas ir t.s. viļņotais griezums (fr. ondé, an. wavy, vc. Wellenschnitt, kr. волнистое). Ja viļņotā griezuma liekumi izteikti sliecas uz vienu pusi, jau tuvojoties meandra formai, veidojas viļņu griezums (fr. en forme de crocs recourbés, an. crested, vc. Sturzwellenchnitt). Ja viļņotais griezums ir ar izteiktāku locījumu, taču nenoliecas ne uz vienu pusi, iegūst mākoņu griezumu (fr. nebulé, an. nebuly, vc. Wolkenschnitt, kr. облачный), kas būtībā ir dzeguļojums ar noapaļotiem dzeguļiem.

Retāk griezuma līnijas var būt arī liektas ar brīvu līniju. Tā zobotais griezums var pārtapt vilka zobu griezumā (vc. Wolfszahnschnitt), vai arī reti sastopamajā staru griezumā (fr. rayonné, an. rayonny, vc. Flammenschnitt), kuru ne vienmēr var viegli atšķirt no liesmu griezuma (fr. emmanché flamboyant, vc. Flammenschnitt, kr. пламявидное). Retāki ir gliemeža griezums (fr. en giron arrondi, vc. Schneckenschnitt, kr. улиткообразное) un gliemeža četrdalījums. Bez tam vācu un skandināvu heraldikā sastopami visai sarežģīti brīvie griezumi, kuru veidotā kontūra atdarina kādu stilizētu augu valsts formu, piemēram liepas lapas griezums (vc. Lindenschnitt), trejlapja griezums (vc. Kleeblattschnitt), lilijas griezums (vc. Lilienschnitt), egles griezums (vc. Tannenschnitt), skuju griezums u.c.

Skat. arī: heraldiskās figūras

Literatūra par šo tēmu

Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007. ISBN 978-9984-729-93-0

Parker, James. A Glossary of Terms Used in Heraldry. Oxford: James Parker & Co., 1894 (Newton Abbot: David & Charles, 1970)
Dennys, Rodney. The Heraldic Imagination. New York: Clarkson N. Potter, 1975
Elvins, Mark Turnham. Cardinals and Heraldry (Illustrated by Anselm Baker, foreword by Maurice Noël Léon Couve de Murville, preface by John Brooke-Little). London: Buckland Publications, 1988
Fairbairn, James. Fairbairn’s Crests of the Families of Great Britain & Ireland. 2v. Revised ed. New York: Heraldic Publishing Co., 1911 (New York: Bonanza Books, 1986 in 1 vol.)
Humphery-Smith, Cecil. Ed and Augmented General Armory Two, London, Tabard Press, 1973
Innes of Learney, Sir Thomas "Scots Heraldry" 2nd ed, Edinburgh and London: Oliver and Boyd, 1956
Paul, James Balfour. An Ordinary of Arms Contained in the Public Register of All Arms and Bearings in Scotland. Edinburgh: W. Green & Sons, 1903
Wagner, Sir Anthony R. Heralds of England: A History of the Office and College of Arms. London: HMSO, 1967
Le Févre, Jean. A European Armorial: An Armorial of Knights of the Golden Fleece and 15th Century Europe. (Edited by Rosemary Pinches & Anthony Wood) * London: Heraldry Today, 1971
Louda, Jiří and Michael Maclagan. Heraldry of the Royal Families of Europe. New York: Clarkson Potter, 1981. Reprinted as Lines of Succession (London: Orbis, 1984)
Rietstap, Johannes B. Armorial General. The Hague: M. Nijhoff, 1904-1926 (Baltimore: Genealogical Publishing Co., 1967)

Siebmacher, Johann. J. Siebmacher’s Grosses und Allgemeines Wappenbuch Vermehrten Auglage. Nürnberg: Von Bauer & Raspe, 1890-1901

Resursi internetā par šo tēmu