Bulgārijas valsts

**Bolgāras valsts**
pastāv:	681.-1018. g.; 1185.-1396. g.;
galvaspilsēta:	Pliskusa (~681.-893. g.); Preslava (893.-972. g.); Skopje (~980. g.); Ohrida ( 990.-1018. g.);
hani:	Asparuhs (668.-702. g.); Tervels (702.-721. g.); Kormess (721.-738. g.); Sevars (738.-753. g.); Kormisošs (762.-765. g.); Vinehs (756.-762. g.); Telecs (762.-765. g.); Sabins (765.-766. g.); Umors (766. g.); Toktu (756.-762. g.); Pagans (767.-768. g.); Telerigs (768.-777. g.); Kardams (777.-802. g.); Krums (803.-814. g.); Omurtags (814.-831. g.); Malamirs (831.-836. g.); Presians I (836.-852. g.);
kņazi:	Boriss I (852.-889. g.); Rasate Vladimirs (889.-893. g.); Pēteris I (927.-969. g.); Boriss II (969.-977. g.); Romans (977.-997. g.); Samuils (997.-1014. g.); Gavrails Radomirs (1014.-1015. g.); Presians II (1018. g.);
carii:	Simeons I (893.-927. g.); Joanns Vladislavs (1015.-1018. g.);

Bulgāras valsts (tj. Bolğar ile; bulg. Българска държава) - valsts Balkānu pussalas ziemeļos, Melnās jūras austrumu piekrastē, laikā no 681. līdz 971. gadam. Valsti izveidoja te no Melnās jūras ziemeļu piekrastes stepēm pēc Bulgāras hanistes ieradusies tjurku bulgāru cilšu savienība hana Asparuha (Аспарух, ~640.-700.) vadībā. 681. gadā netālu no Donavas grīvas bulgāri sakāva Austrumromas impērijas imperatora Konstantina IV karaspēku, piespiežot Bizantiju atzīt šādas bulgāru valsts pastāvēšanu. 865. gadā, kņaza (pirms kristīšanās - hana) Borisa I laikā (852.-889.) tika pieņemta kristietība. X gs. bogomilu sektas izraisītā iekšējā pilsoņu kara rezultātā valsts panīka, un 969. gadā to iekaroja Bizantijas impērija. Valsts ziemeļrietumu apgabali saglabāja neatkarību kā t.s. Rietumbolgāras valsts līdz 1018. gadam, kad to iekaroja Bizantijas armija, padarot par impērijas provinci. T.s. Joanna Asena un Petra vadītās sacelšanās rezultātā Bolgāras valsts tika atjaunota. 1242. gadā tā piedzīvo sakāvi karā ar mongoļiem un līdz 1270. gadam kļūst par to vasaļvalsti. 1396. gadā šo zemi iekaro Osmaņu impērija, un nākošā - Bulgārijas valsts, - izveidojas tikai XIX gs. beigās.

Ilustratīvie materiāli

Bolgāra ap 1240. gadu

Literatūra

John V.A. Fine Jr., The Early Medieval Balkans. - Ann Arbor, 1983.

Андреев, Й. Българските ханове и царе (VII-XIV в.). - София, 1987

Resursi internetā par šo tēmu

Васил Н. Златарски. История на Първото българско Царство. II. От славянизацията на държавата до падането на Първото царство (852-1018)


pastāv:	681.-1018. g. 1185.-1396. g.
galvaspilsēta:	Pliskusa (~681.-893. g.) Preslava (893.-972. g.) Skopje (~980. g.) Ohrida ( 990.-1018. g.)
hani:	Asparuhs (668.-702. g.) Tervels (702.-721. g.) Kormess (721.-738. g.) Sevars (738.-753. g.) Kormisošs (762.-765. g.) Vinehs (756.-762. g.) Telecs (762.-765. g.) Sabins (765.-766. g.) Umors (766. g.) Toktu (756.-762. g.) Pagans (767.-768. g.) Telerigs (768.-777. g.) Kardams (777.-802. g.) Krums (803.-814. g.) Omurtags (814.-831. g.) Malamirs (831.-836. g.) Presians I (836.-852. g.)
kņazi:	Boriss I (852.-889. g.) Rasate Vladimirs (889.-893. g.) Pēteris I (927.-969. g.) Boriss II (969.-977. g.) Romans (977.-997. g.) Samuils (997.-1014. g.) Gavrails Radomirs (1014.-1015. g.) Presians II (1018. g.)
carii:	Simeons I (893.-927. g.) Joanns Vladislavs (1015.-1018. g.)

Bulgārijas valsts

Ilustratīvie materiāli

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt