Blazonēšana

Blazonēšana – ģerboņa pareiza heraldiskā aprakstīšana. Aprakstīšanas secība un terminoloģija ir strikti noteikta, lakoniska, un nodrošina ģerboņa izskata rekonstrukciju, iztiekot bez vizuālā parauga: zīmējuma mākslinieciskie elementi mainās laika gaitā, atbilstoši valdošajām modes tendencēm (līdz ar to vairoga, figūru u.c. ģerboņa elementu attēlojuma grafiskais stils ir mākslas, nevis heraldikas zinātnes objekti), taču apraksts nemainās.

Bazonēšanu sāk ar heraldiskā vairoga lauka krāsas nosaukšanu, pēc tam min figūru (vai figūras), kas uz tā atrodas (ja lauks ir "apkaisīts" vai "apsēts" ar kādām sīkām figūrām, to jāmin uzreiz pēc lauka krāsas norādīšanas). Pēc galvenās figūras nosauc papildu figūras (pēc principa: uzlikts "uz", "starp", "virsū") – ja figūras liktas vairākos slāņos, aprakstu sāk ar apakšējo, un beidz ar virsējo slāni. Tad blazonē galvu, pēdu un apmali, bet blazonēšanu beidz ar brīvstūri un sirds vairodziņu.

Blazonējot figūras, to heraldiskās krāsas min tikai vienu reizi, bet krāsai atkārtojoties, izlīdzas ar "tāds pats" vai "kā lauks". Parasto figūru aprakstā jāuzrāda to detaļas: pozu, nagu, mēles, astes vai knābja krāsu un izskatu. (piemēram, aste/mēle ir parasta, vai šķelta).