Reisneri

fon Reisneri (von Reusner, kr. фон Рейснеры) - prūšu izcelsmes (Pomerānija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Burtnieku mācītājs Mihaels (Michael Reußner, 1590-1674). Savukārt mazmazdēls Andreass (Jochann Andreas von Reusner, 1685-1764), mācītājs Mazsalacā, ar saviem desmit bērniem lika pamatus dzimtas daudzskaitlīgumam. Viens no tā dēliem, Martins (Martin Andreas von Reusner, 1718-1789) 1768. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un ģerboni, ieguva īpašumu Skultē. 1797. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Narvas komandants Andreass fon Reisners (Andreas von Reusner, kr. Карл Андреас Андреевич фон Рейснер, 1793-1855); ārsts anatoms, Tērbatas universitātes profesors Ernsts fon Reisners (Ernst von Reusner (Reißner), 1824-1878); jurists, tiesību vēsturnieks (Michael von Reusner, 1868-1928); dzejniece, komuniste, "sarkanā valkīra" Larisa fon Reisnera (kr. Лариса Рейснер, 1895-1926).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Iļķenes (Hilchensfähr), Skultes (Adiamünde) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

• Галина Пржиборовская. Лариса Рейснер. - Молодая гвардия: Москва, 2008