Rozeni
baroni un grāfi fon Rozeni (vc. von Rosen, kr. фон Розены) - sens un plašs čehu izcelsmes (no Bohēmijas) bruņniecības vācbaltiešu dzimtas atzars Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs bijis Porajs, Bohēmijas grāfa Slavņika dēls, Sv. Romas imperatora Heinriha I krustdēls, kura pēcnācējus, pateicoties tad pieņemtā ģerboņa rozēm, iesauca par Rozeniem. Livonijā vairāki Rozeni ieradās jau XIII gs. kā Vācu ordeņa brāļi vai Rīgas arhibīskapa vasaļi: 1288. gadā avotos parādās Rīgas arhibīskapa vasaļa Straupes pilī Voldemāra no Rozenas vārds; 1350. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds no Fifhūzenas apstiprināja lēni uz husz tho Rosen - Rozenu pili - Voldemāram un Henekam Rozeniem. XIV gs. Rozeniem Rīgā piederēja vairāki nami, vēlāk Rozenu sēta, gar kuru izveidojās Rozena iela. Dzimtai paplašinoties, pamazām sadalījās vairākās līnijās, kas atšķīrās pēc dzimtmuižas nosaukuma un ģerboņu niansēm, piemēram, fon Rozeni no Mazstraupes (von Rosen a.d.H. Klein-Roop), t.s. "baltās rozes" fon Rozeni no Kaltenbrunas (von Rosen a.d.H. Kaltenbrunn und Rosenhagen; Das Schloss Gut Kaltenbrunn, ig. Roosna-Alliku) un fon Rozeni no Vainjervas (von Rosen a.d.H. Weinjerwen) mūsdienu Igaunijā u.c. 1624. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1746. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. Liels bija dzimtas ieguldījums reģiona kultūras dzīvē. Piemēram, Augusts fon Rozens vācis materiālus par Zemgales un Kurzemes pilskalniem, veicis to zinātnisko izpēti; visai nozīmīgs Krievijas impērijas literatūrā bija rakstnieks un dramaturgs Karls Georgs (1800–1860), bet pasaules līmeņa devumu mākslā atstājis izcilākais gleznotājs grāfs Gerhards fon Rozens (1856–1927). 1939. gadā Rozeni bija spiesti izceļot uz Vāciju.
Mūsdienu Latvijas teritorijā Rozenu dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas Mazstraupes (Klein-Roop), Duntes (Ruthern), Mālmuižas (Mahlenhof), Sinoles, Vizlas (Fridrihshof), Ungurmuiža (Orellen), Liepupes, Rozulas u.c. muižas. Straupes baznīcā tika apbedīti Rozenu dzimtas locekļi - līdz mūsdienām senākais saglabājies ir Georga (miris 1590. gadā) kapakmens.
Literatūra par šo tēmu
- Rosen, G.F.V., Baron. Vorwort // Die Tochter Joann’s III. Trauerspiel in fünf Aufzügen von Baron Georg Rosen. Aus dem Russischen überesst von dem Verfasser. St. Petersburg: Carl Kray, 1841. S. III–XI.
- Очерк фамильной истории Баронов фон Розен из родовых домов Рооп, Гохрозен, Шѐнангрен или Розенгоф, Райскум, Моян и пр.: 992–1876 / Составил Барон Андрей Евг. Розен. - СПб., 1876
Resursi internetā par šo tēmu
- Л.А. Козлова. Фамильные портреты баронов фон Розен.
- Михаил Федорович Розен - геолог, исследователь Алтая, краевед
- Розен - Российское Генеалогическое Древо
- Рогожин А.А. Генерал-поручик Георг Густав фон Розен в России начала XVIII в. // История военного дела: исследования и источники. - 2014. - Т. VI. - С. 80-101.
