Samsoni Himmelšernas
Samsoni fon Himmelšernas (vc. Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон фон Гиммельштиерн, Гиммельштерн, Гиммельштирн) – Nīderlandes (Brabante) izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās.
Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (Naeman Samson, ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (Hermann Samson) 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (vc. Rauge. ig. Rõuge), Urvastes ( vc. Urbs, ig. Urvaste), Walling, Partsu (vc. Pardas, ig. Parzemois, Partsi) un Uelzen.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, Baltijas vietējo likumu izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд, 1778-1858); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (Friedrich Samson von Himmelstjerna); Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris Felikss Samsons fon Himmelšerna (1885-1967).
