Britu impērija
Britu impērija (angl. British Empire) - sākot ar XIX gs. 70. gadiem apzīmējums Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karalistei (United Kingdom of Great Britain and Ireland) - koloniāllielvalsts ar metropoli Rietumeiropā, Lielbritānijas salu arhipelāgā, Aptvēra Lielbritāniju, Indiju, Kanādu, Austrāliju kā arī vēl daudz citu domīniju un koloniju laikā no 1801. līdz 1927. gadam. Izveidojās XVII-XVIII gs. Teritorija ap 1913. gadu sasniedza 31 879 000 km2, kuru apdzīvoja 427 milj. cilvēku. Parlamentārisms un konstitucionālā monarhija (Hanoveres dinastija un Vindzoru dinastija). Galvaspilsēta - Londona (51°30′N 0°7′W). Pēc 1. Pasaules kara, pieņemoties spēkā centrbēdzes tendencēm, t.i. nāciju virzībai uz pašnoteikšanos, impērija sāka izirt, tās atlikušo sfēru pārveidojot par Britu nāciju sadraudzību.
