Brīvās mākslas

Septiņas brīvās mākslas (lat. septem artes liberales) - gramatika, retorika, dialektika (trīvijs), aritmētika, ģeometrija, mūzika un astronomija (kvadrīvijs). Tās bija "brīvas", domātas prieka gūšanai un brīvā laika izmantošanai, pretēji t.s. artes mechanicae jeb artes vulgares - septiņām praktiskajām mākslām: aušanai, ieroču kalšanai, arhitektūrai, kuģošanai, medīšanai, dziedāšanai un aktiermākslai. Ja vergs rūpējas par materiālo labumu vairošanu un praktiski noderīgām prasmēm, tad brīvais – par sevis pilnveidošanu un prieka gūšanu kultūrā.

T.s. daiļās mākslas (fr. beaux-arts) bija tas, ko mūsdienās saprot ar mākslu kā estētiski kulturālu praksi. Tās no artes mechanicae tika atdalītas 18. gs.: gleznošana, tēlniecība, deja, izpildmūzika, poēzija, arhitektūra un retorika. Šajā laikā rodas apzīmējums belles lettres - beletristika, - daiļliteratūra kā pretstats zinātniskajai literatūrai (kuru apguva universitātēs kā universitas litterarum, jeb zinātņu kopumu).