Maskavas lielkņaziste
Maskavas lielkņaziste (kr. Великое княжество Московское) jeb Maskavija (lielāko tiesu tā dēvēta citur) - feodāls lēnis, valsts laikā no XII gs. līdz 1547. gadam. Pirmo reizi Maskava avotos pieminēta 1147. gadā kā robežforts starp Rostovas-Suzdaļas (Ростово-Суздальское) un Čerņigovas (Черниговское) kņazistēm. 1247. gadā, kad par Maskavas kņazu kļuva Vladimiras lielkņaza Jaroslava II (Ярослав II) dēls Mihails Horobrits (Михаил Хоробрит), tā jau figurē jau kā kņaziste. 1263. gadā (faktiski 1276. g.) to kā dalienu kņazisti piešķīra valdījumā Danīlam (Даниил) Rjurikovičam, Vladimiras lielkņaza Aleksandra ar iesauku Ņevskis (Александр Невский) dēlam, kurš aizsāka Maskavas Rjurikoviču atzara dinastiju. 1319. gadā Maskavas kņazu Juriju (Юрий (Георгий)) kā uzticamu vasali Zelta ordas hans Muhameds Uzbek-hans (tat. Солтан Мөхәммәт Үзбәк-хан, Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan) iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskaviju par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru. 1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē ('Успенский собор) pēdējais Maskavas lielkņazs Joans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (Царь всея Руси), attiecīgi, turpmāk šo valsti dēvē par Krievijas caristi (царьство Русское).
Maskavijas lielkņazi (Rjurikoviču dinastija)
- Jurijs (Георгий Даниилович), Maskavas kņazs no 1303. gada, lielkņazs 1319.-1325.
- Joans Kaļita (Иоан I Данилович Калита), valdīja 1325.-1340. g.
- Simeons Lepnais ((Симеoн Иоаннович Гордый), valdīja 1340.-1353.
- Joans II Sarkanais (Иоан II Иоаннович Красный), valdīja 1354.-1359.
- Dmitrijs Donskis (Дмитрий Иоаннович Донской), valdīja 1359.-1389.
- Vasilijs I (Василий I Дмитриевич), valdīja 1389.-1425.
- Vasilijs II Tumšais (Василий II Васильевич Тёмный), valdīja 1425.-1462.
- Joans III Lielais (Иоанн III Васильевич Великий), valdīja 1462.-1505.
- Vasilijs III (Василий III Иоаннович), valdīja 1505.-1533.
- Joans IV Bargais (Иоaнн IV Васильевич), valdīja 1533.-1547.