Drakona ordenis
Drakona ordenis (lat. Societas Draconistrarum, vai Societas Draconis; ung. Ordo equestris Draconis; vāc. Drachenorden) – 1408. gadā Vācu nācijas sv. Romas impērijas imperatora un Ungārijas karaļa Sigismunda I Luksemburga dibināts elitārs bruņinieku ordenis.
Ordeni veidoja 24 bruņinieki, lielākā daļa monarhi, kuru atšķirības zīme bija medaljons ar attēlotu drakonu, kurš krusta ēnā mīda kājām pusmēnesi. Devīzes: „O quam misericors est Deus” (Dievs ir žēlsirdīgs), arī „Justus et paciens” (Taisnīgi un miermīlīgi).
Vēsture
Drakona ordenis tika atvasināts no serbu kņaza Miloša Obiliča dibinātā „Sv. Jura, drakona kāvēja, bruņinieku ordeņa“. To izveidoja 12 serbu bruņinieki (pēc Obiliča ģerbonī esošās saules 12 stariem), kā ordeņa pamatmērķi izvirzot cīņu ar Osmaņu impēriju.
Kosovas kaujā krita visi šī ordeņa bruņinieki, izdzīvoja tikai gospodara Lazara dēls Stefans, kurš pēc sakāves patvērumu rada Ungārijā., karaļa Sigismunda galmā.
1408. gada 13. gecembrī kā Sv. Jura ordeņa tiesību pārmantotājs tika nodibināts Drakona ordenis.
1431. gadā tika ieviestas jaunas hierarhijas pakāpes, papildināts iesvētīšanas rituāls.
Pēc Sigismunda I nāves 1437. gadā ordeņa darbība apsīka.
Ievērojamākie ordeņa brāļi bruņinieki
- Sigismunds I Luksemburgs, Ungārijas karalis
- Stefans Lazara dēls, Serbijas kņazičs
- Alfonso V Cēlsirdīgais, Aragonas, Valensijas, Sicīlijas un Maljorkas, Neapoles karalis, Barselonas grāfs
- Vladislavs II Jagailis, Polijas karalis, Lietuvas lielkņazistes lielkņazs
- Henrijs V, Anglijas karalis
- Vitauts, Lietuvas lielkņazistes lielkņazs
- Ernsts Eizerns Habsburgs, Austrijas erchercogs
- Vlads II Drakuls, Valahijas gospodars
u.c.
