Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...brim). Bavārijas princis Leopolds 10. aprīlī uzklausīja delegāciju no Rīgas un atzina latviešu vēlmi apvienoties vienā teritorijā, norādot, ka to ...balstīt to atdalīšanos no Krievijas, izveidojot no Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Kurzemes (tās pārstāvji nepiedalījās) konstitucionāli monarhistisk
    18 KB (2 897 vārdi) - 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 17.09
  • ...pili, kas pārņēma Magdeburgas tiesības). Turpmākajos gadsimtos Rīgas tiesības vairākkārt grozīja un papildināja. ...ēc laika tika pārstrādātas un tās pārņēma arī citas [[Livonija]]s pilsētas.
    7 KB (1 vārds) - 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 11.03
  • ...ēc laika tika pārstrādātas un tās pārņēma arī citas [[Livonija]]s pilsētas. ...kā atrada 30 pantus XVIII gs. norakstā, kas satur ģimenes un mantojuma tiesības; 2 gadus vēlāk Volfenbiteles (Braunšveigas) bibliotēkā V. Šliters atr
    1 KB (209 vārdi) - 2023. gada 18. jūlijs, plkst. 19.34
  • ...gas tiesībām]] līdz 1300. gadam, kad tika pieņemti '''Pārstrādātie Rīgas statūti'''. ...is ir no XIV gs., lejasvācu valodā, satur 169 pantus (atrodas bijušajā Rīgas rātes arhīvā), iespiestā veidā publicējis 1756. gadā F.Pufendorfs).
    1 KB (177 vārdi) - 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 09.56
  • ...nāja šēfeni un privāttiesību krājumu autori. ''Magdeburgas pilsētas tiesības'' pārņēma lielākajā daļā poļu zemju pilsētās ([[Livonija]]s terit Skat. arī: [[Magdeburgas tiesības]], [[Rīgas tiesības]]
    5 KB (595 vārdi) - 2011. gada 5. marts, plkst. 17.03
  • ...ija sastādīta ap 1226. gadu. Daļēji ietekmēja arī [[Rīgas tiesības|Rīgas tiesību]] attīstību, kaut arī ''Lībekas tiesību'' recepcija norisa ti [[Kategorija:Pilsētu tiesības]]
    2 KB (287 vārdi) - 2011. gada 5. marts, plkst. 17.06
  • ...lāku viltojumu, arī literatūrā minētais 1252. gada 18. novembris kā Rīgas Svētā Krusta un Trīsvienības ģildes šrāgas tapšanas laiks ir apšau Abu Rīgas ģilžu, kā arī cunftu un brālību līdz 1621. gadam sastādītās šrā
    3 KB (466 vārdi) - 2022. gada 24. maijs, plkst. 10.23
  • ...sājums, ziedojums"; an. ''guild'', vc. ''Gilde'', kr. ''гилдия'') - pilsētas tirgotāju vai amatnieku garīgi militārāra apvienība Eiropā. Sīkāk i ...''ģildei'' bija savi statūti jeb [[šrāga]]s, kas reglamentēja biedru tiesības un pienākumus.
    5 KB (949 vārdi) - 2022. gada 24. maijs, plkst. 10.08
  • ...[[šrāga]]s), sava pašpārvalde, sava simbolika (karogs, [[ģerbonis]]), tiesības uz savu izstrādājumu tirdzniecību savā pilsētā (šī aroda amatnieki ...t par [[Bītnieks|bītnieku]], kam atņēma tiesības nodarboties ar amatu pilsētas robežās.
    4 KB (725 vārdi) - 2021. gada 30. oktobris, plkst. 19.32
  • * '''1.''' Dažās vācu zemēs viduslaikos pilsētas galvas, ciema vecākā apzīmējums. ...saglabājušies ''meistaru'' tiesību un pienākumu apraksts ir 1360. gada Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā.
    2 KB (279 vārdi) - 2021. gada 28. oktobris, plkst. 14.07
  • ...]], jurists un [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] zinātājs, Rīgas pilsētas [[sindiks]], [[Hilhena zemes tiesību projekts|Vidzemes zemes tiesību un l ...konfiscētajām grāmatām), bāriņu tiesas izveidotājiem, piedalījies pilsētas skolu un rātes kancelejas reformēšanā. 1591. gadā saņēma dižciltīb
    2 KB (357 vārdi) - 2014. gada 19. augusts, plkst. 13.51
  • * 3 vācbaltiešu Rīgas zemessargu rotas (''Rigaer Schutzkompanie'') * trīs Rīgas apsardzības iecirkņa latviešu zemessargu rotas:
    25 KB (3 624 vārdi) - 2023. gada 5. marts, plkst. 17.30
  • ...Rūmenes muižas īpašnieki - Liru ģimene - pārdeva muižu tirgotājam, Rīgas biržas direktoram [[Švarcs Eižens Vilhelms|Eiženam Švarcam]] par 100 0
    8 KB (1 356 vārdi) - 2016. gada 8. septembris, plkst. 10.17
  • ...43. gadā pārcēlās uz Rēveli (mūsd. Talina, kur sāka strādāt šīs pilsētas maģistrātā. Lielāko atpazīstamību viņam radīja 1849. gadā publicē ...he Recht in d. deutschen Ostseeprovinzen Russlands - Dorpt, 1833 (Romiešu tiesības vāciskajās Krievijas Baltijas jūras guberņās);
    9 KB (1 vārds) - 2020. gada 10. augusts, plkst. 13.19
  • ...', 1731.-1793.); [[Fišera institūts|Fišera institūta]] dibinātājs, [[Rīgas Melngalvju biedrība]]s [[eltermanis]] Matiass Vilhelms fon Fišers (?-1803
    4 KB (540 vārdi) - 2018. gada 30. decembris, plkst. 19.09
  • ...ā]]. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. ...37-1839) Karls fon Holtejs (''Karl Eduard von Holtei'', 1798-1880), Rīgas Pilsētas teātra aktrise Jūlija fon Holteja (1809–1838).
    2 KB (266 vārdi) - 2016. gada 2. janvāris, plkst. 12.53
  • ...skuma, bet no taktiskās nepieciešamības viedokļa. Līdz ar to civilās tiesības pamazām tika pakārtotas militārajām un politiskajām vajadzībām, main ...a sākās vāciešu un vācbaltiešu deportācija no Vidzemes, Kurzemes un Rīgas, bet 30. novembrī – no Suvalku guberņas. Deportēja pamatā uz Sibīrij
    57 KB (7 942 vārdi) - 2022. gada 9. janvāris, plkst. 19.38
  • ..., visbiežāk kā mediķi, juristi, [[rāte|rātes]] locekļi. 1622. gadā Rīgas birģermeistars, arī Tomass Ramms (''Thomas Ramm'' ?-1631), par īpašiem ...Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) di­rektors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (''Joachim Edler von Ramm'', 1763-1825);
    2 KB (344 vārdi) - 2016. gada 9. jūlijs, plkst. 23.06
  • ...em Zviedrijas kroņa labā, viņš saņēma [[Dižciltība|dižciltību]], tiesības lietot "fon" un [[Ģerbonis|ģerboni]]. Tā mazbērnu laikā izveidojās di
    3 KB (444 vārdi) - 2017. gada 1. aprīlis, plkst. 15.25
  • ...Prūsijā noteica, ka brīvniekiem Abrahamam Hincem un Fabianam Hincem ir tiesības "tāpat kā viņu senčiem" darīt un kroģēt alu, zvejot Gaujā un citās ...no visiem uzliktiem pienākumiem (unpflicht frey) un ir jāsaglabā viņu tiesības un jāaizstāv tās pret svešu kungu tīkojumiem. Brīvniekiem jāievāc n
    5 KB (884 vārdi) - 2022. gada 16. jūnijs, plkst. 10.30

Skatīt (iepriekšējās 20 | nākamās 20) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).