Bunge Fridrihs Georgs fon

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Friedrich Georg von Bunge 1837.jpg
Bunge Wappen.png

Fridrihs Georgs fon Bunge (vc. Friedrich Georg von Bunge, kr. Фридрих Георг фон Бунге, Федор Андреевич Бунге; 1802.-1897.) - jurists, vēsturnieks autodidakts, pedagogs, viens no zināmākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem, viens no Latvijas vēstures kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem, izstrādāja Baltijas Vietējo likumu kopojuma III daļu, kas Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam, un veidoja 1937. gada Latvijas Civillikuma pamatu, ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsu dienās.

Dzimis 1802. gada 1.(13.) martā Kijevā, trešais dēls aptiekāra Andreasa Teodora fon Bunges ģimenē (abi vecākie brāļi nomira agrā bērnībā). Vēl visai zināms ir jaunākais brālis Aleksandrs fon Bunge (Александр Андреевич фон Бунге, 1803.-1890., kurš bija ievērojams sava laika botāniķis, Tērbates universitātes botāniskā dārza direktors un botānikas profesors 1836.-1837. gadā). Sākotnēji mācījās mājās, bet pēc tam - F.Grafa pansijā Hallē. 1815. gadā ģimene pārcēlās uz Tērbatu. Mācījās M.Hausena privātskolā, tad - Tērbatas pilsētas ģimnāzijā. 1818. gada decembrī uzsāka jurisprudences studijas Tērbatas universitātē. 1822. gadā absolvēja universitāti ar izlaiduma darbu "Wie und nach welchen Regeln müssen die in Livland geltenden Gesetze interpretiert werden?" ("Kā un pēc kādiem noteikumiem jāinterpretē Livonijā spēkā esošie likumi?"). Šis darbs tika atzīts par tik būtisku, ka tā publicēšanas izdevumus apmaksāja universitāte. Kopš 1823. gada septembra krievu valodas lektors un universitātes pārvaldes tulks, bet kopš otrā semestra privātdocents (sākotnēji profesora K.K. Dabelova pārraudzībā), 1826. gadā Heidelbergas universitātē aizstāvēja Dr.Iur. grādu par promocijas darbu "Über den Sachsenspiegel als Quelle des mittleren und umgearbeiteten livlandischen Ritterrechts" ("Par Sakšu spoguli kā Livonijas bruņinieku tiesību avotu"). Tā kā Bungem radās neizskaidrojams konflikts ar rektoru G. Eversu, līdz pat tā nāvei 1830. gadā atradās tikai docenta amatā. Gada laikā viņš saņēma apstiprinājumu ievēlēšanai gan par ekstraordināro, gan arī par ordināro profesoru. Pilnībā pievērsās zinātniskajam un mācību darbam, pat noraidot priekšlikumu kļūt par Tērbatas rātskungu. 1831./32. mācību gada ziemas brīvdienu laikā Bunge devās savā pirmajā zinātniskajā ceļojumā uz Pēterburgu, kur iepazinās ar likumdošanas kodifikācijas komisijas vadītāju M. Speranski. Bunge saņēma kodifikācijas komisijas pasūtījumu pārtulkot 1833. gadā pieņemtā Krievijas impērijas likumu kopojuma ievadu vācu valodā ("Einleitung in das Corpus juris des Russischen Reichs" - "Ievads Krievijas impērijas Corpus iuris"). No lekcijām brīvajā laikā viņš strādāja Tallinas, Rīgas, Mītavas un Tērbatas arhīvos, lai sameklētu dokumentālus avotus, kas papildinātu tos, kuri jau bija iesniegti kodifikācijas komisijā Pēterburgā no Baltijas guberņām. Fakultātes dekāns 1833., 1838. un 1842. gadā. 1836. gadā viņš sāka izdot vēstures tēmām veltītu žurnālu "Das Inland". "Dorpater Jahrbuch für Literatur, Statistik und Kunst besonders Russland" (Tērbatas literatūras, statistikas un mākslas gadagrāmata, īpaši Krievijā) galvenais redaktors. Pēc tam F.G. Bunge kļuva par akadēmisko intrigu upuri un tika atlaists no universitātes. Līdz atlaišanas brīdim Bunge jau bija nostrādājis pasniedzēja darbā divdesmit gadus, un viņam bija tiesības uz valsts pensiju. 1843. gadā pārcēlās uz Rēveli (mūsd. Talina, kur sāka strādāt šīs pilsētas maģistrātā. Lielāko atpazīstamību viņam radīja 1849. gadā publicētais darbs "Einleitung in die Liv-, Esth- und Kurländische Rechtsgeschischte und Geschichte der Rechtsquellen" ("Ievads Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tiesību un tiesību avotu vēsturē"), par kuru viņam piešķīra Krievijas Zinātņu akadēmijas augstāko apbalvojumu - Demidova prēmiju. 1856. gadā uzaicināts uz Pēterburgu un iecelts par imperatora kancelejas II nodaļas vecāko ierēdni, kam tika uzticēts uzdevums kodifikācijas gaitā likvidēt visas pretrunas un unificēt privāttiesību likumdošanu visās trijās Baltijas guberņās. Pēc darba pabeigšanas viņš tika ievēlēts par tās korespondētājlocekli, bet 1875. gadā - par šīs akadēmijas goda locekli. Bunge atteicās no viņam piedāvātajiem augstajiem amatiem Pēterburgas senātā. Viņš atstāja ne vien Pēterburgu, bet arī Krievijas impēriju un 1865. gadā apmetās ar ģimeni uz dzīvi Vācijā - sākumā (no 1865. gada augusta līdz 1878. gada martam) Gotā, tad Visbādenē. Nodarbojās ar Baltijas vēstures pētījumiem. 1881. gadā Bunges veselība sāka strauji pasliktināties un dzīves nogalē viņš zaudēja redzi. Miris 1897. gada 16.(28.) martā Visbādenē.

Ievērojamākās publikācijas:

  • Darstellung der gegenwärtigen Verfassung der Stadt Dorpat - Riga 1827;
  • Über den Sachsenspiegel, als Quelle des mittlern und umgearbeiteten livländ. Ritterrechts - Riga,1827;
  • Beiträge zur Kunde der Liv- und Kurländischen Rechtsquellen - Riga, 1832 (Raksti Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tiesību avotu izzināšanai);
  • Das römische Recht in d. deutschen Ostseeprovinzen Russlands - Dorpt, 1833 (Romiešu tiesības vāciskajās Krievijas Baltijas jūras guberņās);
  • Wie kann der Rechtszustand Liv-, Esth- und Kurlands am zweckmässigsten gestalten werden?" Dorpt, 1833 (Kā vismērķtiecīgāk izveidot Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tiesisko stāvokli);
  • Geschichtliche Entwicklung der Standesverhältnisse in Liv-, Esth- und Kurland bis zum Jahre 1561. Dorpt, 1838 (Kārtu attiecību vēsturiskā attīstība Vidzemē, Igaunijā un Kurzemē līdz 1561. gadam)
  • Forschungen auf dem Gebiet der Liv-, Esth- und Kurländischen Rechtsgeschichte - Dorpt, 1838;
  • Das Liv- und Esthländische Privatrecht - Dorpt, 1838 (Vidzemes un Igaunijas privāttiesības zinātniskā izklāstā; 2. izdevums Revel, 1847-1848);
  • Das Lurländische Privatrecht" - Revel, 1851 (Kurzemes privāttiesības);
  • Einleitung in die Liv-, Esth- und Kurländische Rechtsgeschichte - Revel, 1839 (Ievads Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tiesību un tiesību avotu vēsturē);
  • Sammlung der Rechtsquellen Liv-, Esth- und Kurlands - Derpt, 1845-1846 (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tiesību avotu krājums);
  • Theoretisch-praktische Erörterungen aus den in Liv-, Esth- und Kurland geltenden Rechten - Derpt, 1839-1853 (Teorētiski praktiski pārspriedumi par Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes (guberņās) spēkā esošajām tiesībām);
  • Liv-, Esth- und Kurländisches Urkundebuch nebst Regesten. Revel, 1853-1854 (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes dokumentu krājums ar regestiem);
  • Archiv für die Geschichte Liv-, Esth- und Kurlands. 7 sējumi, Revel, 1842-1854
  • Die Quellen des Revaler Stadtrechts. Dorpt, 1844-1847 (Tallinas pilsētas tiesību avoti);

u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Dr.iur. Pēters Jervelaids. Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge // Jurista Vārds. Nr.44. (587.) Otrdiena, 2009. gada 3. novembris

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bunge_Fridrihs_Georgs_fon&oldid=71952"