Dzenītis Jānis
Jānis Dzenītis (1929.-2001.) - Latvijas PSR tieslietu ministrs (1970.-1980.). Dzimis 1929. gada 30. augustā Gatartas pagastā. 1955. gadā absolvējis LVU.1955-1962. gados strādājis LPSR prokuratūrā. No 1958. gada bija LPSR prokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs. PSKP biedrs kopš 1960. gada. No 1961. gada LPSR prokurora vecākais palīgs. 1962.-1967. gados LPSR prokurora vietnieks. 1967.-1970. gados PSRS Augstākās tiesas loceklis. No 1970. gada oktobra līdz 1980. gada martam – LPSR tieslietu ministrs. No 1971. līdz 1976. gadam bija LKP Revīzijas komisijas loceklis. No 1971. gada LPSR Augstākās padomes 8. un 9. sasaukumu deputāts. Kopš 1976. gada LKP CK loceklis. 1979. gadā saņēmis Nopelniem bagātā jurista titulu. Kopš 1980. gada LPSR prokurors. No 1989. gada – PSRS Ģenerālprokurora vietnieks, kādu laiku arī PSRS galvenais kara prokurors. 1992. gada martā sāka strādāt par vecāko prokuroru – valsts apsūdzības uzturētāju tiesās Maskavas pilsētas prokuratūrā. 1995. gadā devies pensijā, rakstīja memuārus, kas apkopoti Latvijā iznākušajā grāmatā „Sava laikmeta vilnī”. Miris 2001. gada 30. novembrī Maskavā.
Literatūra
- Temīda, 1991., III
- Latvijas Padomju enciklopēdija, 2.sēj. - Rīga, 1982.
- Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1980.
