Zass Gideons Heinrihs fon
Gideons Heinrihs fon Zass (Gideon Heinrich von Saß, 1736.-1808.) - muižnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē. Dzimis 1736. gadā. Kandavas pilskungs (1783.-1786.). Goldingenas virspilskungs (1786.-1796., 1797.-1803.). Murzemes muižniecības maršals (vadīja 6 landtāgus 1775.-1786. gados), muižniecības pilnvarotais (1783.-1787.). Apgaismības ideju piekritējs. Šķēdes un Lutriņu muižu īpašnieks. 1793. gadā apstrīdēja hercoga Pētera rīkojumu, ka tiem brīvzemniekiem, kas pieder pie Lipaiķu draudzes, jāpiedalās baznīcas un mācītājmuižas būvdarbos - virspilskungs hercogam iesniedza protestu, kurā izteica pārsteigumu, ka sizerens neievēro kuršu ķoniņu tiesības un privilēģijas un lūdza minēto rīkojumu atcelt, jo saskaņā ar ķoniņu privilēģijām, tie kā vasaļi esot brīvi no jebkādām klaušām un nodevām. 1801. gadā virspilskungs fon Zass būtiski uzlaboja arī ķoniņu saimnieciskos apstākļus, ar visu 7 ķoniņu ciemu saimniekiem noslēdza mantošanas līgumu[1] (Erbvertrag), saskaņā ar kuru saimniecības drīkstēja mantot, dāvināt vai pārdot vienīgi nedalītas un kurš ciemu sadzīves ietvaros vēlāk ieguva lokāla likuma spēku.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Turpmāk pēc tēva nāves mājas mantoja vecākais dēls (majorāta princips muižnieku dzimtās); saimnieka brāļiem un māsām, ja viņi bija ar mieru turpmāk strādāt tēva sētā, bija jāmaksā kalpa alga un lietošanai jāpiešķir tā sauktā bandas zeme uz tik ilgu laiku, kamēr viņi pilda kalpa dienestu. Zemi nedrīkstēja dāvināt vai pārdot personām, kas nepieder ķoniņu kārtai. Lidz tam ķoniņu sētu mantošana noritēja haotiski, bez jebkādiem likumiem un noteikumiem. Mirušā tēva zemi sadalīja vienlīdzīgi starp visiem dēliem, nākamajās paaudzēs dalīšana atkārtojās, un rezultātā brīvciemu aramzeme tika saskaldīta daudzos sīkos zemesgabaliņos. Tas apgrūtināja saimniekošanu un veicināja nesaskaņas mantinieku starpā.
