Virspilskungs

Virspilskungs (vāc. Oberhauptmann) - Virspilskunga tiesas juridiskā apgabala (Oberhauptmannschaft) augstākā administratīvā un tiesu amatpersona, ierēdnis, kas savā apgabalā pildīja augstākā pārvaldes ierēdņa, komandanta un militārā pavēlnieka funkcijas, kā arī sprieda tiesu.

Kurzemes un Zemgales hercogistē virspilskungi bija 4 hercoga otrā līmeņa padomnieki, 4 provinču (apgabalu) priekšnieki (2 Zemgalē: Sēlpils un Jelgavas apvidos; 2 Kurzemē: Kuldīgas un Tukuma apvidos), kuru iecirkņi bija sīkāk sadalīti pilskungu daļās. Virspilskunga administratīvās funkcijas nebija izveidotas un precīzi noregulētas, un attiecās galvenokārt uz hercoga zemju un īpašumu pārvaldi. Savā apgabalā viņš organizēja landtāga deputātu vēlēšanas, sasauca un vadīja vēlēšanu sanāksmes. Virspilskungs bija arī baznīcas patrons, t.i. pārstāvēja hercogu baznīcas virspadomē. Galvenais uzdevums tomēr bija tiesas spriešana. Virspilskunga amata kandidātus hercogs izvēlējās no savu vasaļu vidus (tie nevarēja būt pilsonībai piederoši). Saskaņā ar Valdības formulu, vakanto virspilskunga amatu drīkstēja ieņemt tikai kāds no 8 pilskungiem. Virspilskungu pārraudzībā tika nodota arī to amata muiža (vidme) un pārējie hercoga īpašumi konkrētajā miestā, kas bija provinces centrs. Piemēram, Tukuma virspilskungs saņēma gadā 1400 Al.fl., ko saņēma no hercoga kameras, bez tam saņēma no tirgošanai atvestajām precēm muitas nodevu, kā arī tam tika nodota amata muiža ar 6 zemnieku sētām Ozolmuižas muižas iecirknī.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
• Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 146. lpp.