Cji
Cji (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. qì) – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "cji" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. (Analogs sengrieķu pneuma, πνεῦμα, senindiešu prana u.c.) Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja cji – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (jancji) cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (iņcji) grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 cji jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus.
Literatūra par šo tēmu
Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 59. lpp.
- Wright T.,; Eisenberg D., Encounters with Qi: Exploring Chinese medicine. - Norton, New York, 1995; ISBN 0393312135
- Porkert M., The theoretical foundations of Chinese medicine: Systems of correspondence. - MIT Press, Cambridge, 1974; ISBN 0-262-16058-7
