Dajs Džeņs
Dajs Džeņs (1723.-1777.) – filosofs. Dzīvojis un darbojies Cjin impērijā. Pamatā pievērsies dabaszinātnēm, it sevišķi matemātikai un astronomijai. Uzskatīja, ka daba ir mūžīga un pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas. Komentējot neokonfuciānisma postulātu par divu pamatjēdzienu – li un cji – mijiedarbību, uzskatīja, ka materiālais pirmssākums cji esot primārs, bet ideālais pirmssākums li – sekundārs. Pasaule atrodoties pastāvīgā tapšanas un attīstības procesā. Savukārt enerģija rodoties, mijiedarbojoties negatīvajam iņ un pozitīvajam jan spēkiem dabā. To savstarpējā mijiedarbība esot mūžīga, neiznīcināma un nav nošķirama no dabas. Visas parādības un lietas esot pakļautas dabiskās nepieciešamības likumam. Par izziņas pamatu atzīdams sajūtas, noliedza kādu nebūt „iedzimtu zināšanu“ pastāvēšanu. Savukārt izziņas process esot vispārīgu slēdzienu pārbaude pieredzē, tā apstiprinot vai noraidot līdzšinējo pieredzi, rodot jaunu pieredzi un izzinot ko jaunu. Par sabiedrību runājot, uzskatīja, ka tās labklājība ir tieši atkarīga no izglītotības un tikumiskās pilnveidošanās.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 68. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Фицджеральд С.П. Китай. Краткая история культуры. — Евразия, СПб., 1998 ISBN 5-8071-0010-7
