Markgrāfs
Markgrāfs jeb marķīzs (vāc. Markgraf, lat. Marchisus, fr. Marquis, angl. Marquess; no senfr. „march“ – „pierobežas province“ + „graf“) - Franku valstī no VIII gs. otrās puses pierobežas provinces pārvaldītājs - amats, kas vēlāk pārtapa par titulu. Markas (no senfr. „march“ - "purvs" kā teritorijas robeža) kā teritoriālas vienības tika dibinātas visā franku valsts robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. Markgrāfam viņa markā bija hercogs tiesības, taču aristokrātijas hierarhijā markgrāfa tituls atradās starp grāfa un hercoga tituliem. Pēc marku likvidācijas 1080. gados markgrāfi kļuva tikai par vienu no impērijas augstākās aristokrātijas tituliem. Francijas karalistē, Pireneju pussalas karalistēs (vēlāk Spānijas karalistē) un Apenīnu pussalas (mūsdienu Itālija) valstīs markgrāfus dēmē par marķīziem. Anglijas karalistē (bez marķizāta valdījuma) titulu bieži piešķīra hercogu vecākajiem dēliem un mantiniekiem, kamēr tie vēl nebija mantojuši tēva titulu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 95. lpp.
