Ministeriālis

Ministeriālis (no lat. minister - "kalps"; viduslat. ministeriales, vāc. Dienstmann) - atkarībā no konteksta:

• 1. Franku valstī sākotnēji augstākās amatpersonas karaļa galmā. Vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji provincēs.
• 2. Vācu zemēs viduslaikos sākotnēji nebrīvs cilvēks. Vēlāk īpašs monarha kalps, kurš ieņēma atbildīgus amatus galmā vai karaļa karadraudzē. XI gs. ministeriāļi sāka veidot īpašu kārtu, kas dzīvoja pēc t.s. dienesta tiesībām (lat. ius officiale, vāc. Dienstrecht) ar savu "galma tiesu" (vāc. Hofgericht). Pretēji vasaļiem, kuri savu lēņa dienestu uzņēmās brīvprātīgi ar līgumu, ministeriāļi jau kopš dzimšanas bija saistīti pie sava lēņu kunga. Kaut arī vēlāk arī ministeriāļiem algas vietā par kalpošanu piešķīra zemes valdījumu, tomēr šie dienesta lēņi nebija tik vērtīgi kā bruņinieku lēņi. Taču ar laiku arī ministeriāļiemtika piešķirti īsti lēņi, un pamazām zuda robeža starp ministeriāļiem un lēņa vīriem.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 98. lpp.