Vietvaldis

Vietvaldis (kr. наместник) - atkarībā no konteksta:

1. Senajā Romā provinces pārvaldnieks - sākotnēji izlozes kārtībā, vēlāk imperatora iecelts kāds no konsuliem.
2. XIV-XVII gs. kņaza iecelts apriņķa pārvaldnieks.
3. Novgorodas bīskapa iecelts tā diecēzes pilsētas pārvaldnieks, piemēram, Vecladogā (kr. Старая Ладога).
4. 1775.-1796. gados imperatora iecelts administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) vadītājs ar augstāko tiesu, administratīvo un militāro varu Krievijas impērijā.
5. XIX-XX gs. Krievijas impērijā monarha iecelts pārstāvis (rangā vienāds ar ģenerālgubernatoru, vai vicekarali): 1815.-1974. gados Polijas caristē (Царство Польское), 1844.-1883. un 1905.-1917. gados Kaukāza vietvaldībā (Кавказское наместничество), 1903.-1905. gados Tālo Austrumu vietvaldībā (Наместничество Дальнего Востока).
6. Krievijas ziemeļu slengā roņu vai vaļu mednieku kuģa vai arteļa īpašnieks vai vadītājs.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 99. lpp.