Vietvaldis
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 12. jūnijs, plkst. 07.41, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Vietvaldis (kr. наместник) - atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā provinces pārvaldnieks - sākotnēji izlozes kārtībā, vēlāk imperatora iecelts kāds no konsuliem.
- 2. XIV-XVII gs. kņaza iecelts apriņķa pārvaldnieks.
- 3. Novgorodas bīskapa iecelts tā diecēzes pilsētas pārvaldnieks, piemēram, Vecladogā (kr. Старая Ладога).
- 4. 1775.-1796. gados imperatora iecelts administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) vadītājs ar augstāko tiesu, administratīvo un militāro varu Krievijas impērijā. Imperators Pāvils I likvidēja šo amatu, taču Aleksandrs I, Krievijas imperators atjaunoja kā monarha pārstāvi (rangā vienāds ar ģenerālgubernatoru, vai vicekarali): 1815.-1974. gados Polijas caristē (Царство Польское), 1844.-1883. un 1905.-1917. gados Kaukāza vietvaldībā (Кавказское наместничество), 1903.-1905. gados Tālo Austrumu vietvaldībā (Наместничество Дальнего Востока).
- 6. Krievijas ziemeļu slengā roņu vai vaļu mednieku kuģa vai arteļa īpašnieks vai vadītājs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 99. lpp.