Naibs
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 14. jūnijs, plkst. 19.58, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Naibs (no arābu nuvvab, daudzsk. na'ib - "vietnieks"; urdu نواب, hindu नवाब, kr. наиб) - apgabala vai provinces pārvaldnieks vai augsta ierēdņa vietnieks musulmaņu zemēs viduslaikos. Atkarībā no konteksta:
- 1. Provinces vietvaldis Mogolu impērijā XVII gs. Impērijai sabrūkot XVIII gs. pirmajā pusē, daudzu provinču (piem., Bengālijas, Arkotas, Audas u.c.) naibi kļuva par suvereniem valdniekiem, pēc Britu impērijas iekarojumiem par tās vasaļiem. XVIII-XIX gs. eiropieši par navabiem, naibiem, nabobiem dēvēja provinču vietvalžus vai gubernatorus musulmaņu zemēs.
- 2. Aizkaukāza hanistēs persiešu valdīšanas laikā kopienas vecākais, pēc Aizkaukāza pievienošanas Krievijas impērijai XVIII gs. - novada (magala) pārvaldnieks.
- 3. Šamila imamātā imama pilnvarotais vietnieks kādā apgabalā.
- 4. Osmaņu impērijā šariata tiesas tiesnesis, kadija palīgs.
Skat. arī Navabs
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp.