Naibs
No ''Vēsture''
Naibs (no arābu nuvvab, daudzsk. na'ib - "vietnieks"; urdu نواب, hindu नवाब, kr. наиб) - augsta ierēdņa vai garīdznieka vietnieks, dažkārt arī apgabala vai provinces pārvaldnieks musulmaņu zemēs viduslaikos. Atkarībā no konteksta:
- 1. Provinces vietvaldis Mongoļu impērijas rietumu (islamiskajos) ulusos, Mogolu impērijā XVIII-XIX gs. eiropieši par navabiem, naibiem, nabobiem dēvēja provinču vietvalžus vai gubernatorus musulmaņu zemēs.
- 2. Aizkaukāza hanistēs persiešu valdīšanas laikā kopienas vecākais, pēc Aizkaukāza pievienošanas Krievijas impērijai XVIII gs. - novada (magala) pārvaldnieks.
- 3. Šamila imamātā imama pilnvarotais vietnieks kādā apgabalā.
- 4. Osmaņu impērijā šariata tiesas tiesnesis, kadija palīgs.
Skat. arī Navabs
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp.
