Landtāgs

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 24. jūnijs, plkst. 17.20, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Landtāgs (vāc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena"; kr. ландтаг) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce, vēlāk augstākā kārtu pārstāvniecības sapulce viduslaikos vācu zemēs.
  • 2. Augstākā pašpārvaldes iestāde vairākās vācu zemēs vai pilsētās XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos provinces likumdošanas sapulce, parlaments.
  • 3. Livonijā kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - bruņniecības vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas īstenošanai.[1] muižnieku kārtas augstākā tiesa Livonijas zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus. Kopš 1562.g. Livonijā atsevišķi Vidzemes landtāgs un Kurzemes landtāgs. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā landtāgs turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta. XIX gs. Baltijas provincēs landtāgi tika likvidēti.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes.

Literatūra par šo tēmu

  • Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
  • Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974

Resursi internetā par šo tēmu