Indiešu filosofija

Indiešu filosofija - dažādu filosofijas skolu un koncepciju kopums, kas radies un attīstījies Senajā Indijā. Mēdz izšķirt četrus periodus: 1) vēdu periodu; 2) klasisko jeb brahmanisma un budisma periodu (VI gs.p.m.ē.-X gs.); 3)pēcklasisko jeb hinduisma periodu (X-XVIII gs.); 4) jauno un mūsdienu periodu.

Pirmās norādes par vienotās pasaules kārtības koncepciju - ritu, - sastopam vēdās, kur tas pieminēts himnās dieviem. Vēdu reliģiski filosofiskajos komentāros upanišādās tika noformulētas idejas, kas daudzējādā ziņā nosacīja visu tālāko indiešu filosofijas attīstību (ideja par pasaules dvēseles - brahmana un individuālās dvēseles - atmana vienotību; ideja par dvēseles nemirstību, par tās pārdzimšanu no viena ķermeņa citā saskaņā ar karmas jeb cēloņu-seku likumu).

Literatūra

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 167.-168. lpp.