Kalvins Žans

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 11. septembris, plkst. 11.26, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Žans Kalvins (Jean Calvin, Jean Cauvin, viduslat. Ioannes Calvinus, 1509.-1564.) - teologs reformators.

Dzimis 1509. gada 10. jūlijā Nojonā (Noyon), Pirkardijā, Francijas karalistē. Jau bērnībā nolemts garīdznieka karjerai - 12 gadu vecumā viņam jau bija nodrošināta vieta draudzē Noterdamas kapelā Gesinē, Nojonas katedrālē. 1523. gadā mēra epidēmijas laikā pameta Nojonu un pārcēlās uz Parīzi, kur uzsāka teoloģijas studijas, bet pēc tam devās studēt Orleānas universitātē jurisprudenci slavenā Pjēra de Letolas (Pierre de l'Etoile) vadībā, ko absolvēja 1533. gadā, iegūstot tiesību zinātņu doktora grādu. Bijis izteikti reliģiozs un atbildes meklējošs. 1533. gada rudenī galīgi pieslējās protestantiem un, attiecīgi, bija spiests pamest Parīzi, ceļojot pa dažādām Francijas daļām - vispims uz Puatjē (Poitiers), kur nodibināja nelielu sektu, tad pārcēlās uz Strasbūru, līdz 1535. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Bāzelē, Šveices kantonu konfederācijā. Tur pabeidza sava traktāta "Kristīgās reliģijas Institūcijas" sākotnējo versiju, kuras pirmizdevumu veltīja karalim Fransuā I. Pēc tam darbs tika vairākkārt pārstrādāts, līdz tā gala versiju 1559. gada augustā nodrukāja iespiedējs Roberts Estienne Ženēvā (sākotnējās 6 nodaļas bija pārtapušas 79 nodaļās, sadalītas 4 grāmatās). Ar pieņemtu vārdu Šarlzs de Espeville kādu laiku dzīvoja Ferrarā, no kurienes pārcēlās uz Ženēvu. Par spīti 1530. gadā izsludinātajam ticības brīvīvas ediktam, ar saviem domubiedriem aģitēja uzbrukt katoļiem, nepieļaut katoļu kulta pastāvēšanu, līdz Kalvins un viņa biedri tika izraidīti no Ženēvas. Viņš devās uz Strasbūru, kur publicēja "Komentāri vēstulei romiešiem" un nelielu brošūru ar "Psalmiem" franču valodā. Strasbūrā, viņš apprecējās ar Ideleti de Buirē (Idelette de Bure), kura visai drīz sāka sirgt un 1549. gadā mira. Kalvins lasīja lekcijas teoloģijā Protestantu akadēmijā, dzīvoja salīdzinoši pieticīgi, iegūstot līdzekļus no sievas mantotā īpašuma un tirgojot savas grāmatas. Ceļoja pa tuvējām zemēm, lai piedalītos disputos starp protestantiem un katoļiem Frankfurtē, Vormā, Ratisbonā u.c. pilsētās.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu