Kalvins Žans
Žans Kalvins (Jean Calvin, Jean Cauvin, viduslat. Ioannes Calvinus, 1509.-1564.) - teologs reformators.
Dzimis 1509. gada 10. jūlijā Nojonā (Noyon), Pirkardijā, Francijas karalistē. Jau bērnībā nolemts garīdznieka karjerai - 12 gadu vecumā viņam jau bija nodrošināta vieta draudzē Noterdamas kapelā Gesinē, Nojonas katedrālē. 1523. gadā mēra epidēmijas laikā pameta Nojonu un pārcēlās uz Parīzi, kur uzsāka teoloģijas studijas, bet pēc tam devās studēt Orleānas universitātē jurisprudenci slavenā Pjēra de Letolas (Pierre de l'Etoile) vadībā, ko absolvēja 1533. gadā, iegūstot tiesību zinātņu doktora grādu. Bijis izteikti reliģiozs un atbildes meklējošs. 1533. gada rudenī galīgi pieslējās protestantiem un, attiecīgi, bija spiests pamest Parīzi, ceļojot pa dažādām Francijas daļām - vispims uz Puatjē (Poitiers), kur nodibināja nelielu sektu, tad pārcēlās uz Strasbūru, līdz 1535. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Bāzelē, Šveices kantonu konfederācijā. Tur pabeidza sava traktāta "Kristīgās reliģijas Institūcijas" sākotnējo versiju, kuras pirmizdevumu veltīja karalim Fransuā I. Pēc tam darbs tika vairākkārt pārstrādāts, līdz tā gala versiju 1559. gada augustā nodrukāja iespiedējs Roberts Estienne Ženēvā (sākotnējās 6 nodaļas bija pārtapušas 79 nodaļās, sadalītas 4 grāmatās). Ar pieņemtu vārdu Šarlzs de Espeville kādu laiku dzīvoja Ferrarā, no kurienes pārcēlās uz Ženēvu. Par spīti 1530. gadā izsludinātajam ticības brīvīvas ediktam, ar saviem domubiedriem aģitēja uzbrukt katoļiem, nepieļaut katoļu kulta pastāvēšanu, līdz Kalvins un viņa biedri tika izraidīti no Ženēvas. Viņš devās uz Strasbūru, kur publicēja "Komentāri vēstulei romiešiem" un nelielu brošūru ar "Psalmiem" franču valodā. Strasbūrā, viņš apprecējās ar Ideleti de Buirē (Idelette de Bure), kura visai drīz sāka sirgt un 1549. gadā mira. Kalvins lasīja lekcijas teoloģijā Protestantu akadēmijā, dzīvoja salīdzinoši pieticīgi, iegūstot līdzekļus no sievas mantotā īpašuma un tirgojot savas grāmatas. Ceļoja pa tuvējām zemēm, lai piedalītos disputos starp protestantiem un katoļiem Frankfurtē, Vormā, Ratisbonā u.c. pilsētās. 1534. gadā Ženēvā virsroku guva Reformācija, un padzītie sludinātāji tika uzaicināti atgriezties atpakaļ pilsētā. Kalvins sāka sludināt katoļiem nupat atņemtajā Sv. Pjēra katedrālē Ženēvā. Aktīvi nodarbojās ar jaunās mācības propagandu, rakstīja, publicējās. 1559. gadā pēc Kalvina iniciatīvas izveidoja protestantu Akadēmiju, kurā gatavoja sludinātājus visai Eiropai. Rezultātā Kalvina sludinātais traktējums izplatījās visai plaši ārpus Ženēvas kantona robežām, gan Francijas karalistē - hugenoti, - gan Nīderlandes apvienotajās provincēs, kur 1662. gadā kalvinisms tika pieņemts kā valsts reliģija, Skotijā, sasniedzpt Ziemeļameriku, kad tur apmetās puritāņi.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.
