Senā Persija

Persija - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, Parsuaša (sengr. Περσίς, -ίδος – Persida, mūsdienu Farsa), kuru apdzīvoja persiešu ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti, arī Irānas nosaukums līdz 1935. gadam. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs. p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Persijas valsti XX gs. Senākās cilvēku pēdas attiecas uz vēlo paleolītu (Mustjē perioda apmetne pie Behistunas). Mezolīta mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk. p.m.ē.) VII-V g.tk. p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās, - eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes.Pēc IV gs.p.m.ē. sākuma, kad to iekaroja Maķedonija, Persijas teritorija nepārtraukti nonāca dažādu valstu atkarībā, līdz pēc 1. Pasaules kara izveidojās Persijas valsts (mūzsdienu Irāna).

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.

Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7
Daniel Elton. The History of Iran. - Greenwood Press, 2001
The Cambridge History of Iran. / Bailey, Harold (ed.) - Cambridge University Press: Cambridge, 1993, ISBN 0-521-45148-5
Pierre Briant. From Cyrus to Alexander: A History of the Persian Empire. - Eisenbrauns, 2002, ISBN 978-1-57506-0310
Houchang Nahavandi. The Last Shah of Iran - Fatal Countdown of a Great Patriot betrayed by the Free World, a Great Country whose fault was Success. - Aquilion, 2005, ISBN 1-904997-03-1
Farrokh Kaveh. Shadows in the Desert: Ancient Persia at War. - Osprey, 2007, ISBN 978-1-84603-108-3
Brosius Maria. The Persians. - Routledge, 2006, ISBN 978-0-41532-090-0

Пигулевская Н. В., Византия и Иран на рубеже VI и VII вв. - Москва-Ленинград, 1946
Пигулевская Н. В., Месопотамия на рубеже V и VI вв. - Москва-Ленинград, 1940
Луконин В. Г., Культура Сасанидского Ирана. - Москва, 1969
Периханян А. Г., Сасанидский судебник. - Ереван, 1973
Фрай Р. Н., Наследие Ирана. [пер. с англ.] - Москва, 1972
Xаныков Н. Записки по этнографии Персии. - Москва, 1977

Resursi internetā par šo tēmu

Īsa vēsture no Ahamenīdu laika līdz Pirmajam Pasaules karam

Weaponry of Ancient Persian Armies, Farhang-e Iran

Senā Persija

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt


valstis Persijā:	Elamas valsts (2700.-539.g.p.m.ē.) Mannas valsts (1000.-700.g.p.m.ē.) Medijas lielvalsts (728.-550.g.p.m.ē.) Ahamenīdu lielvalsts (550.-330.g.p.m.ē.) Maķedonijas lielvalsts (331.-323. g.p.m.ē.) Seleikīdu lielvalsts (323.-150.g.p.m.ē.) Partas lielvalsts (150.g.p.m.ē.-224.g.) Sasanīdu impērija (224.-650.g.) Arābu kari (637.-651.g.) Omeijādu kalifāts (661.-750.g.) Abasīdu kalifāts (750.-1258.g.) Tahirīdu valsts (821.-873.g.) Alavīdu valsts (864.-928.g.) Safarīdu valsts (861.-1003.g.) Samanīdu valsts (875.-999.) Zijarīdu valsts (928.-1043.g.) Buīdu valsts (934.-1055.g.) Gaznevīdu valsts (963.-1187.g.) Seldžuku valsts (1037.-1194.g.) Gurīdu valsts (1149.-1212.g.) Horezmšahu lielvalsts (1077.-1231.g) Juaņ impērija (1256.-1353.g.) Muzafarīdu valsts (1314.-1393.g.) Čobanīdu valsts (1337.-1357.g.) Džalairīdu valsts (1339.-1432.g.) Timurīdu lielvalsts (1370.-1506.g.) Karakojunlu turkmēņu valsts (1407.-1468.g.) Akkojunlu turkmēņu valsts (1378.-1508.g.) Sefevīdu valsts (1501.-1722./1736.g.) Hotaku valsts (1722.-1729.g.) Afšarīdu valsts (1736.-1802.g.) Zendu valsts (1750.-1794.g.) Kadžaru valsts (1781.-1925.g) Pehlevi Persija (1925.-1979.g.) Persijas pagaidu valdība (1979.g.) Irānas Islama Republika (no 1980.g.)