Lametrī Žiljēns Ofrē de

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 16. decembris, plkst. 12.40, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
La Mettrie.jpg

Žiljēns Ofrē de Lametrī (Julien Offroy de La Mettrie, 1709.-1751.) - filosofs, ārsts.

Dzimis 1709. gada 25. decembrī Senmalo (Saint-Malo), Bretaņā, Francijas karalistē, bagāta audumu tirgotāja Ofrē de Lametrī ģimenē. Jansenists. Studējis teoloģiju Parīzē (College du Plessis). 1733. gadā pametis teoloģijas studijas un devies uz Leideni studēt medicīnu. 1742. gadā atgriezies Francijā un strādājis kā ķirurgs Parīzē, karaliskās gvardes (Gardes Françaises) pulka ārsts, 1743.-1744. gados piedalījies karā par Austrijas mantojumu. 1746. gadā emigrējis[1] uz Nīderlandi. 1748. gadā iekārtojies darbā par literātu Berlīnē, Fridriha II galmā. Prūsijas zinātņu akadēmijas (Preußischen Akademie der Wissenschaften) loceklis. Miris no saindēšanās Ptotsdamā, 1751. gada 11. novembrī.

Lametrī mācības pamatā ir Dekarta fizika un Loka sensuālisms. Atzina materiālu substanci, kurai piemīt izplatība, iekšēja aktivitāte un sajušana. Matērijas formas izpaužas kā organiskā valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts (pie dzīvniekiem pieskaitot arī cilvēku), starp kurām neesot kvalitatīvu atšķirību. Noliedza domāšanas vispārīgumu - domāšana esot tikai cilvēka īpašība un aplūkojama kā matērijas sarežģītas organizācijas rezultāts. Domāšanas spējas esot uz sajūtu un atminas pamata radušos priekšstatu salīdzināšana un kombinēšana. Par vēsturiskās attistības galvenajiem cēloniem uzskatīja izglītības izplatišanos un izcilu personību darbību. Savos politiskajos uzskatos bija apgaismotā absolūtisma piekritējs. Reliģijas jautājumos pats bija ateists, taču uzskatīja, ka neizglītotajai tautas masai reliģija ir nepieciešama. Sarakstījis: „Dabīgā dvēseles vēsture” (Histoire naturelle de l"âme, 1745.), "Cilvēks - mašīna" (L"Homme machine, 1747., anonīmi drukāts Nīderlandē), "Pret Seneku jeb pārspriedumi par laimi" (Anti-Senèque, ou Discours sur bonheur, 1748.), "Epikūra sistēma" (Système d"Epicure, 1751.) u.c.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. 1746. gadā Francijas parlaments pieņēma lēmumu D.Didro ”Filosofisko domu” un Lametrī traktāta „Dabīgā dvēseles vēsture” (Histoire naturelle de l"âme, 1745.) publisku sadedzināšanu. Tāds pat liktenis sagaidīja arī „Cilvēks- mašīna”.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 229. lpp.

  • Kathleen Wellman. La Mettrie. Medicine, Philosophy, and Enlightenment. - Duke University Press:Durham, London, 1992, ISBN 0-8223-1204-2
  • La Mettrie's L'homme machine. A Study in the Origins of an Idea. / Aram Vartanian (ed.) - Princeton University Press: Princeton, 1960
  • La Mettrie. Discours sur le bonheur. // Studies on Voltaire and the Eighteenth Century, vol. cxxxiv / John F. Falvey (ed.) - The Voltaire Foundation: Banbury, Oxfordshire, 1975
  • La Mettrie's Discours préliminaire. // Materialism and Society in the Mid-Eighteenth Century. / Ann Thomson (ed.) - Librairie Droz: Genève, 1981
  • Machine man and other writings. / Ann Thomson (ed.) - Cambridge University Press: Cambridge, 1996

  • Birgit Christensen. Ironie und Skepsis. Das offene Wissenschafts- und Weltverständnis bei Julien Offray de La Mettrie. - Königshausen&Neumann: Würzburg, 1996, ISBN 3-8260-1271-2

  • Ламетри Ж.О. Сочинения. - Мысль: Москва, 1983
  • Ламетри Ж. Человек-машина. - Литература: Минск, 1998, - 704 с. ISBN 985-437-515-3

Resursi internetā par šo tēmu