Lametrī Žiljēns Ofrē de

Žiljēns Ofrē de Lametrī (Julien Offroy de La Mettrie, 1709.-1751.) - filosofs, ārsts.

Dzimis 1709. gada 25. decembrī Senmalo (Saint-Malo), Bretaņā, Francijas karalistē, bagāta audumu tirgotāja Ofrē de Lametrī ģimenē. Jansenists. Studējis teoloģiju Parīzē (College du Plessis). 1733. gadā pametis teoloģijas studijas un devies uz Leideni studēt medicīnu. 1742. gadā atgriezies Francijā un strādājis kā ķirurgs Parīzē, karaliskās gvardes (Gardes Françaises) pulka ārsts, 1743.-1744. gados piedalījies karā par Austrijas mantojumu. 1746. gadā emigrējis^[1] uz Nīderlandi. 1748. gadā iekārtojies darbā par literātu Berlīnē, Fridriha II galmā. Prūsijas zinātņu akadēmijas (Preußischen Akademie der Wissenschaften) loceklis. Miris no saindēšanās Ptotsdamā, 1751. gada 11. novembrī.

Lametrī mācības pamatā ir Dekarta fizika un Loka sensualisms. Atzina materiālu substanci, kurai piemīt izplatība, iekšēja aktivitāte un sajušana. Matērijas formas izpaužas kā organiskā valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts (pie dzīvniekiem pieskaitot arī cilvēku), starp kurām neesot kvalitatīvu atšķirību. Noliedza domāšanas vispārīgumu - domāšana esot tikai cilvēka īpašība un aplūkojama kā matērijas sarežģītas organizācijas rezultāts. Domāšanas spējas esot uz sajūtu un atminas pamata radušos priekšstatu salīdzināšana un kombinēšana. Par vēsturiskās attistības galvenajiem cēloniem uzskatīja izglītības izplatišanos un izcilu personību darbību. Savos politiskajos uzskatos bija apgaismotā absolūtisma piekritējs. Reliģijas jautājumos pats bija ateists, taču uzskatīja, ka neizglītotajai tautas masai reliģija ir nepieciešama. Sarakstījis: „Dabīgā dvēseles vēsture” (Histoire naturelle de l"âme, 1745.), "Cilvēks - mašīna" (L"Homme machine, 1747., anonīmi drukāts Nīderlandē), "Pret Seneku jeb pārspriedumi par laimi" (Anti-Senèque, ou Discours sur bonheur, 1748.), "Epikūra sistēma" (Système d"Epicure, 1751.) u.c.

Atsauces un paskaidrojumi

↑ 1746. gadā Francijas parlaments pieņēma lēmumu D.Didro ”Filosofisko domu” un Lametrī traktāta „Dabīgā dvēseles vēsture” (Histoire naturelle de l"âme, 1745.) publisku sadedzināšanu. Tāds pat liktenis sagaidīja arī „Cilvēks- mašīna”.

Literatūra par šo tēmu

Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 229. lpp.

Kathleen Wellman. La Mettrie. Medicine, Philosophy, and Enlightenment. - Duke University Press:Durham, London, 1992, ISBN 0-8223-1204-2
La Mettrie's L'homme machine. A Study in the Origins of an Idea. / Aram Vartanian (ed.) - Princeton University Press: Princeton, 1960
La Mettrie. Discours sur le bonheur. // Studies on Voltaire and the Eighteenth Century, vol. cxxxiv / John F. Falvey (ed.) - The Voltaire Foundation: Banbury, Oxfordshire, 1975
La Mettrie's Discours préliminaire. // Materialism and Society in the Mid-Eighteenth Century. / Ann Thomson (ed.) - Librairie Droz: Genève, 1981
Machine man and other writings. / Ann Thomson (ed.) - Cambridge University Press: Cambridge, 1996

Birgit Christensen. Ironie und Skepsis. Das offene Wissenschafts- und Weltverständnis bei Julien Offray de La Mettrie. - Königshausen&Neumann: Würzburg, 1996, ISBN 3-8260-1271-2

Ламетри Ж.О. Сочинения. - Мысль: Москва, 1983
Ламетри Ж. Человек-машина. - Литература: Минск, 1998, - 704 с. ISBN 985-437-515-3

Resursi internetā par šo tēmu

[1] 1746. gadā Francijas parlaments pieņēma lēmumu D.Didro ”Filosofisko domu” un Lametrī traktāta „Dabīgā dvēseles vēsture” (Histoire naturelle de l"âme, 1745.) publisku sadedzināšanu. Tāds pat liktenis sagaidīja arī „Cilvēks- mašīna”.

[1]

Lametrī Žiljēns Ofrē de

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt