Korāns
Korāns (ar.: الله - alla:h) - islamā pēdējā svētā grāmata, jeb islama svēto rakstu sērijas noslēdzošais Dieva vēstījums cilvēcei. Vārds "Korāns" nozīmē: ’"lasīšana", "deklamēšana" vai "skandējums" un pārstāsta Muhamedam dievišķā ceļā atklātās patiesības. 610. gadā netālu no Mekas (toreizējās Mukahas), Hiras alā, kur Muhameds 40 gadu vecumā vientulībā meditēja, enģelis Džibrīls viņu alā apciemoja meditācijas laikā un sniedza dievišķo atklāsmi. Šīs vizitācijas laikā, Džibriels Muhamedam atklāja pirmo no daudzajām dievišķajām vārsmām, kas sastāda Korānu. Pārējās Korāna nodaļas un vārsmas pravietim tika atklātas nākošo 23 gadu laikā, no 610. līdz 632. gadam. Attiecīgi pats Muhameds nav Korāna teksta autors, bet gan ar eņģeļa Džibrīla starpniecību, no debesīm atnesto Dieva dievišķo vārdu precīzs pierakstītājs. Musulmaņi tic, ka tāpat kā Dievs caur Džibrīlu Muhamedam atklāja Korānu tā dzimtajā arābu valodā (tāpat Dievs ir atklājis arī citiem praviešiem svētos rakstus to mātes valodā; šī iemesla dēļ, piemēram, Tora Mozum tika atklāta ebreju mēlē). Muhameds apkopoja Dieva atklāsmi ritmiskā prozā 114 nodaļās, tādā secībā kādā mēs to tagad varam skatīt Korānā, kas laika gaitā palicis praktiski nemainīgs, un tāds ir arī nonācis līdz mūsdienām. Korāns ietver visas zināšanas - arī ’’pasaulīgās’’. Visu patieso zināšanu pamatā ir Atklāsme, kuru neviens nedrīkst apšaubīt.
