Misticisms

Misticisms jeb mistika (no gr. "noslēpums") - reliģioza pasaules uztvere, kuras pamatā ir ticība pārdabiskiem spēkiem un cilvēka spējai ietekmēt apkārtējo vidi un notikumus, pildot mistērijas (rituālus). Misticisma elementi ir lielākajā daļā seno laiku filosofijas sistēmu, visās reliģijās. Viduslaiku Rietumeiropas misticisms filosofijā saistās ar Bernāru no Klervo (1091.-1153.), Ekartu (1260.-1327.), Tauleru (1300.-1361.) u.c. Jaunajos laikos - ar Bēmi, Svēdenborgu. Krievijā liela misticisma deva bija slavofilu koncepcijā (Solovjovs, Berdjajevs, Trubeckojs u.c.). Jaunākajos laikos misticisms ļoti ietekmēja nacisma ideoloģiju. Sadzīvē misticisms lielākā vai mazākā mērā pastāvējis lielākās daļas cilvēces pasaules uzskatā visos laikos un kultūrās, tā ietekmei mazliet samazinoties tikai jaunākajos laikos, un arī tad tikai sabiedrības izglītotākajā daļā.