Puškari

Uz krūtīm un muguras nēsājams puškaru alams, XVII gs.

Puškari (kr. пушкари - burt. "lielgabalnieki") - dienesta ļaudis (dienests bija mantojams) Maskavas caristē XVI-XVII gs., kurus pēc iesaukuma (по прибору) iesauca dienestā artilērijas vienībās. Pakļauti Puškaru prikazam. Dzīvoja pilsētās atsevišķās slobodās, par dienestu saņēma maizi un algu, dažkārt arī zemi. No dienesta brīvajā laikā nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Mazāko pilsētu garnizonos to bija tikai daži, bet pieaugot pilsētu lielumam, pieauga arī puškaru skaits. 1638. gadā Maskavā bija 248 puškari.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.

---

• Чернов А.В., Вооруженные силы русского государства в XV—XVII вв. - Москва, 1954

Resursi internetā par šo tēmu

• Значение слова "Пушкари" в Большой Советской Энциклопедии
• Значение слова "Пушкарский приказ" в Большой Советской Энциклопедии
• Пушкари - Словари и энциклопедии на Академике
• Устав ратных, пушечных и других дел, касающихся воинской науки
• История Пушки - первые орудия. // Техника-Молодежи. 7, 1984