Jēgeri
Jēgeri (no vāc. Jäger - mednieks, šāvējs) - vieglie strēlnieki dažu C-Austrumeiropas valstu bruņotajos spēkos XVIII-XX gs. Kā pastāvīga kājnieku kategorija izveidojās Septiņgadu kara laikā (1756.-1763.) Prūsijas karalistes armijā. Komplektējās no labākajiem šāvējiem (visbiežāk mežsargiem, mežziņu palīgiem, to dēliem), kas kaujas laukā darbojās izvērstā ierindā, varēja veikt uzdevumus mežainā un šķēršļotā apvidū, veikt izlūkgājienus pretinieka kontrolētajā teritorijā, diversijas aktus. Amunīcija tika īpaši atvieglota, lai palielinātu jēgeru mobilitāti: špagu vietā pie sāniem bija durklis, bet vienīgais ierocis muskete (vēlāk karabīne); smagās grenadieru somas nomainīja ar daudz vieglākajām musketieru somām, no cepurēm noņemtas treses, aprīkojumā vairs neietilpa teltis. 1765. gadā jēgerus kā pastāvīgu ieroču šķiru ieviesa Krievijas impērijas armijā (1769. gadā visos pulkos arī jēgeru vienības), 1808. gadā - Austrijas armijā. XIX gs. ieviesa arī kavalērijas jēgeru vienības. XIX gs. otrajā pusē līdz ar kājnieku taktikas izmaiņām jēgeru pulkus iekļāva parastajās kājnieku daļās, atstājot tikai mazas vienības īpašiem uzdevumiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Ieskats Somijas jēgeru kustības vēsturē
- Līvija Leine. Uzticīgi karogam un Somijas likumīgajai valdībai
