Okams Viljams
Viljams Okams jeb Viljams no Okamas (William of Ockham, 12??.~1349.) - franciskāņu mūks, teologs, filosofs sholasts.
Dzimis XIII gs. beigās Okamas ciemā Dienvidanglijā. Lasīja lekcijas Oksfordas universitātē, ievērojamākais nominālisma pārstāvis. Līdzās Dunsam Skotam viens no tomisma sholastiskās opozīcijas līderiem. Kā konceptuālists, Okams postulēja, ka Dieva esamību nevar pierādīt ar prāta palīdzību un tā pamatojas vienīgi ticībā, tāpēc teoloģijai jāatbrīvojas no filosofijas pārliekas ietekmes. Pirmais uzmanību pievērsa tam, ka ka izejtēzes nepieciešami rūpīgi atlasīt: Bez nepieciešamības nevajag daudz [apgalvot] (entia non sunt multiplicanda praeter necessitatem[1]), t.i. atšķelt nost iespējami vairāk, lai izejpremisu skaits būtu minimāls (šī prasība vēlāk nodēvēta par “Okama asmeni”).
Atsauces un piezīmes
- ↑ Citos avotos: Pluralitas non est ponenda sine necessitate; vai retāk: "To, ko var [izteikt] ar mazāku [daudzumu], nevajag [izteikt] ar lielāku [daudzumu]" (Frustra fit per plura quod potest fieri per pauciora).
Literatūra par šo tēmu
- Okams Viljams. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 306. lpp.
- Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., 240 lpp., ISBN 9984377962
