Orfisms

Orfisms - atkarībā no konteksta:

1. maniheistisks savdabīgs Dionīsa kulta paveids, herēze Senajā Grieķijā radies aptuveni VI gs. p.m.ē. Rituāli un ideoloģiskais pamats tika nemts no dziesmām un poēmām, kuras tika piedēvētas mītiskajam dziesminiekam Orfejam. Izteikti nāves un augšāmcelšanās rituāli. Duālisma koncepcija. Postulēja, ka cilvēkā apvienoti divi pirmsākumi: labais - dionīsiskais, un ļaunais - titāniskais. Noliedza dzīvi, saistot to ar ciešanām un negācijām, cilvēka ķermeni uztvēra kā ieslodzījuma vietu, kurā ieslēgta no svētlaimīgās viņpasaules izraidītā dvēsele. Tikai nīcīgajam ķermeni mirstot, nemirstīgajai dvēselei esot iespēja atbrīvot dionīsisko sevī no šīs pasaules važām, no titāniskā. Sadzīves īpatnība bija atteikšanās uzturā lietot pupas, olas un gaļu. Īpaši izplatīts vergu un izputējušo zemkopju vidū. Visai tieša orfisma ietekme pēc šīs sektas iznīkšanas, vērojama pitagorismā.
2. Orfisms (fr. orphisme, no Orpһée - Orfejs) - Apolinēra dots apzīmējums stājglezniecības žanram Francijā XX gs. sākumā.

Literatūra par šo tēmu

Orfiķi. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 308. lpp.

Грейвс Р. Мифы Древней Греции. - Москва, 1992;
Русяева А.С. Орфизм и культ Диониса в Ольвии // Вестник Древней Истории. 1978. № 1