Parmenids no Elejas
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 27. augusts, plkst. 07.47, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Parmenids no Elejas (~540.-470. g.p.m.ē.) – filosofs, Elejas skolas pārstāvis un līderis, antīkās metafizikas pamatlicējs.
Savā mācībā pretstatīja vienu otrai "patiesību" (patiesā esamība ir vienota, mūžīga, nekustīga, nedalāma, nesatur sevī tukšumu) un "uzskatus" (pastāv daudz lietu, kas rodas un izzūd, kustas, ir dalāmas un ko citu no citas šķir tukšums). Patiesība esot droša, bet uzskati - tikai ticami. Savā "patiesības mācībā" vērsās pret Hērakleita un tā sekotāju dialektiku. Savā "uzskatu mācībā" izklāstīja savas hipotēzes par astronomiju, fiziku, fizioloģiju. Postulēja, ka pastāv divi pirmssākumi: aktīvais - gaišais, un inertais - tumšais. Vērojami racionālisma elementi]].
Literatūra par šo tēmu
- Ovens Roberts. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 314.-315. lpp.
