Landtāgs
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 19. oktobris, plkst. 06.12, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Landtāgs (vc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena"; kr. ландтаг) - kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce, vēlāk augstāko kārtu pārstāvniecības sapulce viduslaikos vācu zemēs. Vēlāa augstāko kārtu pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos provinces likumdošanas sapulce, parlaments. Livonijā laikā no 1419. līdz 1561. gadam gana regulāri tika sasaukts Livonijas landtāgs, bet. kopš 1562. gada darbojās atsevišķi Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs un Piltenes landtāgs. XIX-XX gs. mijā Baltijas provincēs landtāgi tika likvidēti.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138. lpp.
- Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
- Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974
Resursi internetā par šo tēmu
- Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert - Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen (.pdf)
- Der Bayerische Landtag vom Spätmittelalter bis zur Gegenwart Probleme und Desiderate historischer Forschung. - Kolloquium, München, 1995
