Lauku kopiena
Lauku kopiena (kr. сельская община) - marksistisko (un ne tikai) vēsturnieku darbos pieņemts apzīmējums "saimnieciskās apvienošanās formai, kas radusies pirmatnējās kopienas attīstības pēdējā stadijā, kuras pamatā nebija asinsradniecība". Terminu ieviesis K.Markss, postulējot, ka "lauku kopiena kļūst par brīvu, ar asinsradniecības saitēm nesaistītu cilvēku pirmo sociālo grupu". Tika definētas 2 pamatpazīmju grupas: 1) visu ražošanas līdzekļu (izņemot zemi) privātīpašums un individuālā ražošana; 2) aramzemes, pļavu, ganību un mežu kolektīvs kopīpašums (aramzemi regulāri sadalot atsevišķu ģimeņu lietošanai).
Krievijas impērijā teritoriāla un zemnieku kārtas pašpārvaldes institūcija - ciema iedzīvotāju kopiena, - kuras locekļi uz kopatbildības pamata pārvaldīja zemi, ko nedrīkstēja atsavināt. Pēc 1861. gada Zemnieku reformas valsts vara izmantoja lauku kopienu kā nodokļu maksātāju. Daļēji sāka mainīt Stolipina reformas laikā, sākot ļaut atsevišķām ģimenēm atdalīties no kopienas, izdalot daļu kopienas zemes, bet pilnībā tika likvidētas PSRS 30. gadu kolektivizācijas laikā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 231. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 144. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Сельская община" в Большой Советской Энциклопедии
- Значение слова "Громада (сельская община)" в Большой Советской Энциклопедии
- Сельская община - Academic dictionaries and encyclopedias
- Сельская община - Философский словарь
- Холодная В.Г. Русская сельская община
- Сальный А.М. Сельская община в системе местного самоуправления (XIX – начала XX вв.) (.pdf)
- Сельская община в Индии. // стория Древнего мира. Древний Восток. Индия, Китай, страны Юго-Восточной Азии.
- Сельская община. Период Западного Чжоу.
