Parīzes komūna

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 6. novembris, plkst. 09.46, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Parīzes komūna (fr. Commune de Paris) - tautas pašpārvaldes iekārta, pirmā t.s. "tiešā demokrātija" (participatory democracy), kas laikā no 1871. gada 18. marta līdz 28. maijam pastāvēja Parīzē un virknē citu pilsētu Francijā. Bija vienlaikus gan likumdevēja, gan izpildinstitūcija. Izveidojās pēckara ekonomiskā sabrukuma un krīzes apstākļos, līdz izmisumam novestajiem Parīzes vienkāršajiem iedzīvotājiem sociālistu vadībā saceļoties, gāžot no troņa imperatoru Napoleons III, Francijas imperators un nodibinot jaunu varu pilsētā un tās apkaimē. Līdz tam valdošā sociālā netaisnība un iedzīvotāju vairākuma entuziasms izveidot taisnīgākas sociālās attiecības bija tik acīmredzami, ka Parīzes komūna izraisīja plašas simpātijas Eiropas inteliģences aprindās (A.Rembo, Kurbē, O.de Balzaks u.c). Tuvojoties armijai, Parīze tika nocietināta ar barikādēm, kuras stiepās pāri bulvāriem[1], bieži sniedzās pat līdz otrajam stāvam, un tās piesedza aizmugurē izraktas tranšejas. Maijā valdības karaspēks pēc aptuveni nedēļu ilgušām sīvām ielu kaujām ieņēma Parīzi, izrēķinoties ar komunāriem. Parīzes komūnas iespaidā Francijā netika atjaunota monarhija, visi pilngadīgie pilsoņi (vīrieši) ieguva vēlēšanu tiesības.

Komunāri pieprasīja:

  • šķirt baznīcu no valsts;
  • nakts darba atcelšanu Parīzes maiznīcās;
  • tiesības uz kara laikā kritušo karavīru pabalstiem un pensijām to ģimenēm, pat ja laulība nebija reģistrēta;
  • parādu procentu anulēšanu, parādniekiem ļaujot atdot tikai aizņēmuma summu.

Atsauces un piezīmes

  1. Lai likvidētu iespēju Parīzes iedzīvotājiem būvēt nu jau tradicionālās barikādes šaurajās ieliņās, Otrās impērijas laikā, tika uzsākta galvaspilsētas rekonstrukcija. Nepilnos divdesmit gados Parīze tika sarauta gabalos un atkal salikta kopā. Barons Žoržs E. Osmāns, kura vadībā noritēja pārbūve, iztaisnoja aleju labirintus, ieplūdināja pilsētā bulvārus, platus kā upes (jokoja, ka, ticis galā ar ielām, viņš iztaisnos Sēnu), iznīcināja vecos amatnieku rajonus, nodalot dzīvojamos rajonus no darba vietām, un atpūtai, kas agrāk vairākumam bija saistījusies ar mājas dzīvi, iekārtoja publiskos parkus un izklaides kvartālus. Lielie bulvāri plānā tika ieviesti, lai nodrošinātu karaspēka vienību brīvu pārvietošanos pilsētā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 144. lpp.
  • Birziņa L. 1871.g. Parīzes Komūna. - Liesma: Rīga, 1971., 151 lpp.