Lietuvas Statūti
Lietuvas Statūti jeb Lietuvas Statūts (bltkr. Статута Літоўскага, lit. Lietuvos statutai, pol. Statuty litewskie, kr. Литовский статут, angl. Statutes of Lithuania, vāc. Litauisches Statut) - Lietuvas lielkņazistes tiesību krājums, kas sākotnējā variantā stājās spēkā 1529. gada 29. septembrī (no 1544. lidz 1566. gadam izstrādāja otro redakciju, kas stājās spēkā 1566. gada 11. martā). Lietuvai apvienojoties ar Poliju un izveidojot Žečpospoļitu, 1588 .agdā Statūtu pārstrādāja, papildinot ar poļu tiesībām. Trešā redakcija stājās spēkā 1589. gada 6. janvārī un bija spēkā līdz 1840. gadam. Viena no labākajām tā laika kodifikācijām Eiropā, sastāvēja no 14 nodaļām (Par valdnieka personu; Par karaklausību; Par šļahtas brīvībām; Par tiesnešiem un tiesu; Par pūru un kāzu dāvanu; Par aizbildnību; Par saistību rakstiem un pārdošanām; Par testamentiem; Par robežu lietām; Par mežu lietām; Par šļahtas krimināltiesībām; Par vienkāršo cilvēku krimināltiesībām; Par laupīšanu; Par zādzību), aptverot valststiesību, civiltiesību, zemes tiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas.
Sākot ar 1677. gadu Statūts bija spēkā arī Latgalē (Inflantija).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 163.-164. lpp.
- Irena Valikonytė, Stanislovas Lazutka, Edvardas Gudavičius. Pirmasis Lietuvos Statutas (1529m.) - Vilnius, 2001. ISBN 5-415-01552-3
