Laterāna līgumi
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 7. februāris, plkst. 13.54, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Resursi internetā par šo tēmu)
Laterāna līgumi (vāc. Lateranverträge, kr. Латеранские соглашения) jeb Laterāna līgums - trīs līgumi, kas noslēgti 1929. gada 11. februārī, Pija XI pontifikāta laikā, starp Itālijas valdību un Svēto Krēslu, un izbeidza gandrīz sešdesmit gadus ilgušo konfliktu: 1) Līgums, atzīstot Vatikāna pilsētvalsti un Svētā Krēsla neatkarību un autonomiju; 2) Konkordāts, kurš regulē attiecības valdību starpā un ar Itālijas baznīcām; 3) Finansiāla Konvencija par kompensācijām sakarā ar zaudējumiem 1870. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Riccards Michael. Vicars of Christ: Popes, Power, and Politics in the Modern World. - Crossroad: New York, 1998. ISBN 082451694X
- Zuccotti Susan. Under His Very Windows: The Vatican and the Holocaust in Italy. - Yale University Press: New Haven, 2002. ISBN 0300093101
- Ковальский Н. А., Католицизм и дипломатия. - Москва, 1969
Resursi internetā par šo tēmu
- Lateran Pacts of 1929 - The Lateran Treaty
- Laws of Vatican City State
- Carlo Lottieri Vatican City as a Free Society. Legal Order and Political Theology (.pdf)
