Taleirāna-Perigora, Doroteja de

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 14. oktobris, plkst. 16.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Doroteja
Dorotea de Talleyrand-Périgord.jpg
dzimusi 21.08.1793. Berlīnē
mirusi 19.09.1862. Sagānā
laulība 1809.-1824. Edmonds de Taleirāns-Perigors
Bērni
  • Napoleons Luijs (1811.–1898.)
  • Doroteja (1812.-1814.)
  • Aleksandra (1813.–1894.)
  • Paulīne (1820.-...)
tēvs grāfs Aleksandrs Batovskis
māte Anna Doroteja fon Bīrona
brāļi, māsas
  • Vilhelmīne Katrīna Friderike Benigna (1781.-1839.)
  • Marija Luize Paulīne (1782.-...)
  • Johanna Katarīna (1783.-...)
  • Pēteris (1787.-1790.)
  • Šarlote Friderike (1789.-1791.)
tituli

Doroteja de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna (fr. Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan, vāc. Dorothea von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan), dzimusi fon Bīrona (von Biron) - Kurzemes un Zemgales princese, viena no XIX gs. sākuma spožākajām dāmām Francijas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes atstāšanas ģimenes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pilī, kur Doroteja uzauga. 1809. gada 21. aprīlī apprecējās ar grāfu Edmonu de Taleiranu-Perigoru (Edmond de Talleyrand-Périgord), Francijas ārlietu ministra brāļadēlu (laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824). Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.

Komentāri

Kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru Dorotejas mātei hercogienei atraitnei Annai Dorotejai deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem – Francijas ārlietu ministru Šarlu Morisu de Taleirānu-Perigoru (Charles Maurice de Talleyrand-Périgord), - savaldzinot to un kļūstot par mīļākajiem.

Literatūra

  • Dipuī Mišelīna. Dino hercogiene. - Atēna: Rīga: 2006. ISBN 10 9984-34-195-X
  • Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999. ISBN 9984-9184-4-4

  • Emilie von Binzer. Drei Sommer in Löbichau 1819–21. - Stuttgart 1877
  • Philip Ziegler. Die Herzogin von Dino, Talleyrands letzte Vertraute. - München 1965
  • Clemens Brühl. Die Sagan. - Berlin 1941
  • Sabine und Klaus Hofmann. Zwischen Metternich und Talleyrand. Der Musenhof der Herzogin von Kurland im Schloss zu Löbichau. - Museum Burg Posterstein, 2004
  • Christoph August Tiedge. Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. - F. A. Brockhaus, Leipzig 1823

Resursi internetā par šo tēmu