Muižas ļaudis
No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 14. oktobris, plkst. 17.08, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Muižas ļaudis (vāc. Hofesleute, kr. дворовые люди) - kalpotāji muižā vai galmā: kučieri, amatnieki, sulaiņi u.tml. ļaudis, kas dzīvoja un strādāja muižās.
Komentāri
Krievijā sākot ar XVII gs. - dzimtcilvēki. Salīdzinot ar zemniekiem, muižas ļaudis bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja muižas ļaudis pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par muižas ļaudīm ir 1804. gada Vidzemes Zemnieku likumos un 1817.-1819. gadu Zemnieku brīvlaišanas likumos, saskaņā ar kuriem tie ieguva personisko brīvību, taču zemi nesaņēma.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26., 28. lpp.
