Dalai-lama

Dalai-lama (no mong. dalai - "[liels kā] jūra" + tib. lama - "garīdznieks"), publicistikā arī dalailama - lamaismā gelugpas sektas augstākais hierarhs.

Tituls izveidots XVI gs. otrajā pusē: 1578. gadā ceturtais gelugpas vadītājs Sodnoms Džamco (1543.-1588.) ieradās Ordosā, mongoļu altan-hana galmā. Altan-hans pieņēma gelugpa traktējumu un piešķīra savam garīgajam skolotājam titulu dalai-lama vadžradhara ("kā kūra lielais lama zibeņmmetis"). Sodnoms pieņēma III dalai-lamas titulu, par pirmajiem diviem pasludinot savus priekšgājējus sektas vadībā. Gelugpa tika atzīta par vienīgo patieso Tibetas lamaisma skolu, savukārt gelugpa mācība tika pasludināta par valsts reliģiju Mongolijā. Citas lamaisma skolas gelugpa dominanti neatzina un V dalai-lamam nācās lūgt militāru palīdzību Amdo mongoļu Guši-hanam. Ar mongoļu jātnieku palīdzību V dalai-lama 1642. gadā gāza Dzanba dinastiju, iznīcināja karmapas sektu un tās klosterus, kuri kalpoja kā opozīcijas atbalsta punkti. Iekšējā opozīcija pašu gelugpiešu rindās tika neitralizēta, to līderim piešķirot pančen-lamas titulu un rezidenci Šigadzā. Netālu no Lhasas pie Namco (Tengri-nūr) ezera tika izvietots mongoļu garnizons, kurš palīdzēja īstenot dalai-lamas gribu atklātas nepaklausības gadījumos, bet dalai-lamas līdz pat XX gs., sākumā būdami Mongolijas, pēc tam Ķīnas vasaļi, bija faktiskie Tibetas pārvaldītāji.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp.