Reihsrāts
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 7. marts, plkst. 07.22, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Reihsrāts (vāc. Reichsrat no Reich - "valsts" + Rat - "padome") - atkarībā no konteksta:
- 1. Divpalātu Austrijas parlaments Austroungārijas impērijā (1867.-1918.).
- 2. Bavārijas karalistes parlamenta augšpalāta līdz 1919. gadam.
- 3. Parlamenta augšpalāta, zemju valdību pārstāvniecības institūcija Vācijā laikā no 1919. līdz 1934. gadam. Centralizējot valsts pārvaldi, 1934. gadā Reihsrāts tika likvidēts.
Nosaukums citās valodās:
- angliski: The Reichsrat
- franciski: Le Reichsrat
- krieviski: Рейхсрат
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
- von Drechsel Karl A. Die Reichsräte der Krone Bayern. - München, 1954
- Berthold Sutter, Ernst Bruckmüller. Der Reichsrat, das Parlament der westlichen Reichshälfte Österreich-Ungarns (1861–1918). / Parlamentarismus in Österreich. Ernst Bruckmüller (Hrsg.) - Schriften des Institutes für Österreichkunde, Wien, 2001, S. 60–109, ISBN 3-209-03811-2
- Wilhelm Brauneder. Österreichische Verfassungsgeschichte. - Wien, 2003, ISBN 3-214-14874-5
- Valerian Ritter von Pienczykowski. Österreichs Reichsrat. - Wien, 1906
- Casimir Sichulski. Oesterreichischer Reichsrat in Karikaturen und Autolithographie. - Wien, 1912
- Kolmer G. Parlament und Verfassung in Österreich. - Wien, 1920
- Verhandlungen des Österreichischen Verstärkten Reichsrathes 1860. / Gerhard Silvestri (Hrsg.), Wien, 1972
Resursi internetā par šo tēmu
- Stenographische Protokolle der Sitzungen des Herrenhauses
- Stenographische Protokolle der Sitzungen des Abgeordnetenhauses
- Kurzinfo Reichsrat
- Das Reichsratsgebäude
- Rudolf Hoke: Der österreichische Föderalismus.
- Joachim Lilla, Reichsrat, 1919–1934, in: Historisches Lexikon Bayerns
- Joachim Lilla. Das Ende des Reichsrates (Juli 1932–Februar 1934)
