Dzimtbūšana
Dzimtbūšana (angl. serfdom, vāc. Leibeigenschaft, fr. servage, kr. крепостничество) - zemniecības feodālās atkarības forma, kas izpaudās piesaistīšanā pie apstrādājamās zemes, pakļaušanā senjoru administratīvajai un tiesu varai. Vēsturiski izveidojās no kolonāta. No senjora varas atkarīgos zemniekus un muižas ļaudis dēvē par dzimtcilvēkiem jeb dzimtļaudīm (fr. serfs), kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena senjora pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Rietumeiropā dzimtbūšana no VII-IX gs. līdz XVI-XVIII gs. Centrāleiropā - no VII-IX gs. līdz XVIII-XIX gs., Austrumeiropā no XV gs. līdz 1861. gadam. Atkarībā no gadsimta, arī dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to kunga iegribas.
Livonijā dzimtbūšana sāk veidoties XV gs., kad bruņinieki-muižnieki sava lēņa zemniekus sāka uzskatīt par neatņemamu šī lēņa sastāvdaļu, uz kuriem attiecināma zemes kunga tiesiskā un saimnieciskā vara. Līdz ar to muižnieks mantoja par dzimtu ne tikai muižu, bet arī muižas novadā (lēnī) dzīvojošos zemniekus, kurus sāka saukt par "dzimtļaudīm" (Erbleute) vai "dzimtzemniekiem" (Erbbauer). Viņu zemes kungu savukārt sāka dēvēt par "dzimtkungu" (Erbherr). Dzimtbūšana visātrāk izveidojās Ziemeļigaunijā, savukārt mūsdienu Latvijas teritorijā par dzimtbūšanu pirmo reizi ziņas atrodamas 1494. g., kad Rīgas arhibīskaps Mihaels Hildebrants noslēdza līgumu ar vasaļiem par bēgļu izdošanu. Šī līguma pirmajā punktā bija teikts - ja neatbrīvots dzimtcilvēks atgriežas pie sava vecā kunga, viņš nav izdodams atpakaļ, bet viņam jāpaliek pie tā kunga, kura dzimtcilvēks viņš ir. Tālāk noteica, ka dzimtcilvēka bērniem, kas dzimuši pie sveša kunga, jāseko tēvam, jaunākiem brāļiem jāseko vecākajam brālim. Aptuveni trīs gadsimtus ilgā laika posmā Livonijas zemnieki pakāpeniski zaudēja savu personisko brīvību, nonākot zemes kungu un muižnieku atkarībā (šis process notika nevienmērīgi). Likvidēta XIX gs. ar zemnieku brīvlaišanu (skat. arī Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
- Freedman P., Bourin M. ed., Forms of Servitude in Northern and Central Europe. / Decline, Resistance and Expansion. - Brepols, 2005
- Frantzen, Allen J., and Douglas Moffat, eds. The World of Work: Servitude, Slavery and Labor in Medieval England. - Glasgow: Cruithne P, 1994
- Pierre Bonnassie. From Slavery to Feudalism in South-Western Europe. Trans. Birrell Jean. - Cambridge: Cambridge UP, 1991
- Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин»: СПб., 2006, 604 с.
Resursi internetā par šo tēmu
- Dzimtsbūšana - Latviešu konversācijas vārdnīca. 4.sējums, 6394-6406.sleja.
- Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs. VIII nodaļa - Livonijas zemnieki, dzimtbūšanas izcelšanās
- Zeiferts T. Latviešu rakstniecības vēsture. Atsvabināšanas centieni.
- Agrārā likumdošana 17.-19.gadsimtā.
- Plakans A., Vezerels Č. Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte.
- Grinbergs V. Precēšanās ierobežojumi Kurzemes dzimtcilvēkiem. (.pdf)
- Liepiņa Dz. Vidzemes zemnieku cīņa par sava stāvokļa uzlabošanu XVII gs. beigās. (.pdf)
- serfdom -- Encyclopaedia Britannica
- Peasantry (social class) -- Encyclopaedia Britannica
- An excerpt from the book "Serfdom to Self-Government: Memoirs of a Polish Village Mayor, 1842–1927"
- The Granary of Europe — serfdom in Polish-Lithuanian Commonwealth
- Artikel über Leibeigenschaft in "aeiou" - Österreich Lexikon
- Allgemeines Bürgerliches Gesetzbuch von 1811 (Österreich)
- Aufhebung der Leibeigenschaft in Böhmen, Mähren und Schlesien vom 1. November 1781 im Wortlaut
